Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. 3. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas karaspēka vienības astoto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, kas mēģina pārņemt savā kontrolē Kijevu un citas pilsētas. Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. 

> Tiešraides sākums šeit.


04.03.2022 01.27

“Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju," sociālo tīklu ierakstā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). "Atšķirībā no iepriekšējās reizes, esam priekškara pareizajā pusē, bet esam arī pirmajā rindā, tas uzliek lielu atbildību un pienākumu jebkuram no mums."


04.03.2022 01.20

Kādreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko sarunā ar BBC aicinājis tautiešus nepadoties un turpināt varonīgo cīņu pret Krievijas spēkiem. Viņš norādīja, ka šobrīd “visa nācija uzvar Putinu”.

“Viņš var izslēgt gaismu, viņš var noslēgt siltuma padevi, bet viņš nevar nogalināt ukraiņu dvēseli,” pauda Porošenko.

Porošenko bija Ukrainas vadītājs piecus gadus, līdz 2019. gadā viņa amatu ieņēma Volodimirs Zelenskis.


04.03.2022 00.39

Krievijas lielākā aviokompānija "Aeroflot" atslēgta no lielākās biļešu rezervācijas sistēmas SABRE. Tas nozīmē, ka tā nebūs redzama tirgū, ko izmanto ceļojumu aģentūras, ceļojumu vietnes un korporācijas visā pasaulē, lai iepirktos, rezervētu un apkalpotu lidojumu rezervācijas. Protams, saglabāsies manuāla biļešu pirkšana lidsabiedrības lapā.


04.03.2022 00.29

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aplēsēm

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīs līdz 10 miljonu cilvēku došanos bēgļu gaitās.

ANO preses sekretārs Stefans Dižarriks min, ka aptuveni četri miljoni no visiem cilvēkiem patvērumu varētu meklēt Ukrainas kaimiņvalstīs, vēsta aģentūra DPA.

Oficiāli dati rāda, ka Polijā līdz šim ir ieradušies 575 000 ukraiņu bēgļu, savukārt Vācijā līdz šim reģistrēti 5000 bēgļu no Ukrainas, informēja Ukrainas Iekšlietu ministrija. 


04.03.2022 00.27

Civilās aviācijas aģentūra (CAA), pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju, noteikusi izmantošanas ierobežojumus septiņiem Latvijā reģistrētiem gaisa kuģiem, informēja CAA.

Aģentūra analizējusi Latvijā reģistrēto gaisa kuģu īpašniekus, lai noteiktu, kurus gaisa kuģus var kontrolēt Krievijas juridiskās vai fiziskās personas. Septiņiem Latvijā reģistrētajiem gaisa kuģiem ir aizliegts pacelties un izmantot Latvijas gaisa telpu. Kopumā Latvijas gaisa kuģu reģistrā ir reģistrēti vairāk nekā 300 gaisa kuģi.

Lai nodrošinātu, ka Latvijas gaisa kuģu reģistrā netiktu reģistrēti vai no tā izslēgti Krievijas juridiskajām vai fiziskajām personām piederoši gaisa kuģi, CAA ieviesusi pastiprinātu gaisa kuģu un to ekspluatantu īpašnieku pārbaudes procesu. Vienlaikus CAA apturējusi viena gaisa kuģa ekspluatanta sertifikāciju, jo konstatēts, ka ekspluatants ir saistīts ar Krieviju.

Latvijas lidlaukos šobrīd atrodas 17 citās valstīs reģistrēti gaisa kuģi, kurus tieši vai netieši kontrolē Krievijas juridiskās vai fiziskās personas. Minētajiem gaisa kuģiem ir aizliegts izmantot Latvijas gaisa telpu. Vienlaikus CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākā daļa šo gaisa kuģu īpašnieku nav saistīti ar Krieviju, bet tos uz līgumsaistību pamata kontrolē Krievijas juridiskās vai fiziskās personas.

Šobrīd ES kompānijas, kas dažādu līgumsaistību ietvaros bija nodevušas gaisa kuģus Krievijas pārvadātājiem, kā risinājumu izvēlējušās lauzt līgumus ar Krieviju saistītajām personām un nodot gaisa kuģus ES un citu valstu pārvadātājiem.


04.03.2022 00.25

Šodien 45 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ar Ukrainas atbalstu iniciējušas neatkarīgas ekspertu misijas izveidošanu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vērtēšanai saistībā ar Krievijas veikto un Baltkrievijas atbalstīto iebrukumu Ukrainā jeb iedarbinājušas "Maskavas mehānismu", informēja Ārlietu ministrijā.

EDSO tuvākajā laikā izveidos neatkarīgu ekspertu misiju, kura apkopos faktus, kas saistīti ar iespējamiem EDSO saistību pārkāpumiem, starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kā arī noskaidros faktus un apstākļus par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Misijas ekspertu ziņojumā ietvertā informācija varēs tikt izmantota arī starptautiskajās tiesās un tribunālos, kuriem šobrīd ir vai nākotnē varētu būt jurisdikcija pār šiem noziegumiem.

"Maskavas mehānisms" ir EDSO instruments, kuru piemēro gadījumos, kad ir aizdomas par nopietniem draudiem EDSO Humānas dimensijas saistību ievērošanā kādā no EDSO dalībvalstīm. Mehānisms izpaužas kā pierādījumu vākšanas misija attiecīgās valsts teritorijā, kā rezultātā top ziņojums, kas pēc tam tiek skatīts EDSO Pastāvīgajā padomē.


04.03.2022 00.17

Kanāda ir gatava uzņemt neierobežotu ukraiņu bēgļu skaitu un tālab atcēlusi lielāko daļu parasto vīzu prasību, paziņojis Kanādas imigrācijas ministrs Šons Freizers. Viņa vadītā ministrija ieviesusi jaunu vīzu kategoriju, lai ļautu ukraiņiem dzīvot, strādāt vai mācīties Kanādā līdz diviem gadiem. Freizers piebilda, ka tagad uz Kanādu būs vieglāk arī pārcelties ukraiņiem ar ģimenes locekļiem.

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma pagājušajā ceturtdienā Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, paziņojis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. Pēc viņa teiktā, bēgļu skaits pieaug neticamā ātrumā.


03.03.2022 23.54

Jau ziņots, ka Krievijā par darbības pārtraukšanu paziņojuši neatkarīgie mediji “Eho Moskvi” un telekanāls “Doždj”. Iemesls – iestāžu vēršanās pret abiem medijiem, kā arī topošais likums Krievijā, kas it kā cīnīšoties pret “viltus ziņām”, bet faktiski nepieļaus informēšanu par karu Ukrainā. “Doždj” šodien ēteru beidza ar baletu “Gulbju ezers”.

Pētera Čaikovska "Gulbju ezeru" 1991. gada augustā puča laikā pārraidīja pat vairākas dienas no vietas, iezīmējot neskaidrību valsts vadībā un tās ruporos.


03.03.2022 23.09

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus – jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Tāpat ASV nosaka vīzu ierobežojumus 19 krievu oligarhiem, 47 viņu ģimeņu locekļiem un tuviem līdzgaitniekiem. Šie oligarhi vadījuši, pilnvarojuši, finansējuši, ievērojami atbalstījuši vai veikuši ļaunprātīgas darbības, lai atbalstītu Krievijas destabilizējošo ārpolitiku, norādījis Baltais nams.

Pilnībā bloķējošas sankcijas par dezinformāciju noteiktas septiņām Krievijas organizācijām, "SDN Strategic Culture Foundation" un saistītajiem izdevumiem "Odna Rodyna", "Rhythm of Eurasia", kā arī "Journal Kamerton", "SouthFront", "SDN InfoRos", "New Eastern Outlook", "Oriental Review", "United World International" un "Geopolitical". Finanšu ministrija noteiks sankcijas 26 personām Krievijā un Ukrainā, kurām ir centrālā loma šajās organizācijās, ļaujot Krievijas valdībai izplatīt dezinformāciju un ietekmēt uztveri, kas ir daļa no iebrukuma Ukrainā.


03.03.2022 22.55

Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam šobrīd vajadzīga kāda uzvara karā pret Ukrainu, jo tas, ko Krievija bija iecerējusi, nav piepildījies. Tādēļ arī sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem ir Krievijas mēģinājums atrast Ukrainas lūzuma brīdi, šadu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Tomēr viņš šajā situācijā nesaskata Krievijai uzvarošu scenāriju.

Sārts norādīja, ka šis karš cita starpā atklājis, ka Krievijas armija, kas iepriekš pasniegta kā viena no varenākajām pasaulē, nemaz tāda neesot. Sārts skaidroja: “Esam ieraudzījuši Krievijas karaspēka varenību, kas ir bijis papīra tīģeris acīmredzami. Sankcijas izņems aizvien vairāk zobu no tā papīra tīģera arsenāla, jo augstās tehnoloģijas Krievijai nebūs pieejamas. Līdz ar to īpaši attīstītas militārās tehnoloģijas viņiem nebūs.”


03.03.2022 22.40

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" aicinājis nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ziņo AFP. Ar šo paziņojumu "Lukoil" kļuvis par vienu no pirmajiem Krievijas lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.


03.03.2022 22.33


03.03.2022 21.48

Rietumvalstu ieviestās sankcijas skar ne tikai Krieviju, bet arī Baltkrieviju, kas atbalsta iebrukumu Ukrainā. Tās skar 70% Baltkrievijas produktu, to skaitā arī kāliju, kas ir Baltkrievijas svarīgākā eksporta prece.

Baltkrievija bija viena no piecām valstīm, kas ANO Ģenerālajā asamblejā balsoja pret rezolūciju, kas prasīja izvākt Krievijas armiju no Ukrainas, – līdzīgi balsoja arī Ziemeļkoreja, Eritreja, Sīrija un pati Krievija.


03.03.2022 21.24

Trešais sarunu raunds starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem par iespējamu kara izbeigšanu Baltkrievijā norisināsies nākamās nedēļas sākumā, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta biroja vadītāju, vēsta "Nexta".

Ceturtdien vakarā noslēdzās Krievijas un Ukrainas miera sarunu otrais raunds. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļjaks vēstīja, ka abas puses esot panākušas sapratni, ka nepieciešams veidot humānos koridorus, lai evakuētu karadarbības apdraudētos civiliedzīvotājus. Tomēr kopumā Ukrainai sarunās nav izdevies sasniegt gaidīto rezultātu.


03.03.2022 21.18

Jo grūtāk iet Vladimira Putina armijai karā pret Ukrainu, jo agresīvāk viņi cenšas izplatīt dezinformāciju, LTV intervijā pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

“Mums ir jābūt mierīgiem, īpaši tiem, kas labi saprot to, kas notiek. Nevajag pakļauties provokācijām. Visiem ir jāstrādā, lai saliedētu sabiedrību. Mūsu sabiedrībai ir iespēja izmantot šos drūmos apstākļus, lai, līdzīgi kā Rietumu demokrātijas, saprastu, ka nav vienam ar otru jākaro. Ir jāsavelkas kopā,” sacīja Kariņš.

Premjers uzskata, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem “vajadzētu drusku nomierināties”, jo tiek darīts viss, lai aizsargātu mūsu valsti. “Es arī kā valdības premjers dažreiz jūtos nedaudz frustrēts. Es arī kā cilvēks jūtu līdzi. Es saprotu, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā. Visa Eiropa, viss NATO ir savilkušies kopā kā vēl nekad,” piebilda Kariņš. 


03.03.2022 20.31

Raidsabiedrība "Svoboda" publicējusi video no Kijevas apgabala pilsētas Borodjankas, kas smagi cietusi kaujās starp Krievijas okupācijas spēkiem un Ukrainas armiju.


03.03.2022 20.24

Krievijas karakuģi ceturtdien ar raķeti apšaudīja Igaunijas uzņēmumam piederošo kravas kuģi "Helt", kas pēc raķetes trāpījuma smagi cietis un nogrimis. Visus sešus apkalpes locekļus izdevies glābt.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ukrainas Robežsardze publicējusi kuģa bocmaņa sarunu ar kuģa īpašnieku pārstāvi, kā arī sarunu ar izdzīvojušajiem jūrniekiem.

"Pie visa ir vainīga Krievija; viņi sāka karu, un arī "Helt" apšaudīja," vēsta kuģa bocmanis.


03.03.2022 20.03

Ceturtdien vakarā noslēdzies Krievijas un Ukrainas miera sarunu otrais raunds. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļjaks vēsta, ka abas puses esot panākušas sapratni, ka nepieciešams veidot humānos koridorus, lai evakuētu karadarbības apdraudētos civiliedzīvotājus.

Nepieciešams uz laiku pārtraukt uguni, lai varētu piegādāt iedzīvotājiem pārtiku un medikamentus.

Krievijas un Ukrainas miera sarunu secinājumi
Krievijas un Ukrainas miera sarunu secinājumi

Podoļjaks gan atzina, ka kopumā Ukrainai sarunās nav izdevies sasniegt gaidīto rezultātu.

“Diemžēl mēs nesasniedzām tos rezultātus, ko gaidījām. Vienīgais, ko varu teikt: detalizēti apspriedām humāno aspektu, jo diezgan daudzas pilsētas ir aplenktas. Tur ir dramatiska situācija ar pārtiku, medikamentiem, evakuācijas iespējām.”

Paredzams, ka tuvāko dienu laikā abas puses tiksies uz sarunu trešo raundu.


03.03.2022 19.28

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.

“Gribu teikt, ka speciālā militārā operācija norit stingri saskaņā ar grafiku, noteikto plānu. Visi izvirzītie uzdevumi tiek veiksmīgi risināti,” apgalvo Kremļa saimnieks.

Viņa izteikumi gan ir pretrunā realitātei, jo Putins, visticamāk, rēķinājās ar ātru uzvaru, bet nedēļu pēc karadarbības sākuma Krievijas okupācijas spēki Ukrainā joprojām nav spējuši iekarot lielākās Ukrainas pilsētas.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Ukrainā krituši gandrīz 500 krievu karavīru, bet Ukraina vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku zaudējumi ir daudz lielāki: vismaz 9000 kritušo.

Putins apgalvo, ka Krievijas karaspēks Ukrainā cīnās ar "neonacistiem", kas izmanto civiliedzīvotājus kā "dzīvo vairogu".

Ukraina un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas uzsver, ka tieši Krievija ir tā, kas pastrādā kara noziegumus, apšaudot Ukrainas pilsētu dzīvojamos rajonus.

Kremļa saimnieks kārtējo reizi atkārtoja savu iecienīto tēzi, ka "krievi un ukraiņi ir viena tauta", bet daļa Ukrainas iedzīvotāju esot iebiedēta, "nacistu propagandas" apdullināta.


03.03.2022 19.11

Lai gan Krievijas liberālās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome pieņēmusi lēmumu likvidēt radiokanālu un tīmekļa lapu, redakcija turpina strādāt un raidīt. Kā ziņo “Eho Moskvi”, medijs turpina pārraides “YouTube” un arī sociālajos tīklos “Twitter”, “Facebook”, “Telegram” un “Instagram”.


03.03.2022 18.44

Moldova nolēmusi iesniegt pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, ceturtdien paziņoja Moldovas prezidente Maija Sandu.

“Tā ir mūsu pilsoņu griba, kas pausta vēlēšanās. Šajā sarežģītajā situācijā mums jārīkojas ātri un precīzi, lai nodrošinātu eiropeisku nākotni, brīvību un demokrātiju mūsu pilsoņiem,” uzsvēra Sandu.

Pēdējās dienās arī Ukraina un Gruzija paziņojušas, ka iesniedz pieteikumus, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu par ES dalībvalstīm.


03.03.2022 18.22

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina rietumvalstis palielināt militāro palīdzību, brīdinot, ka Ukrainas krišanas gadījumā nākamās būs Baltijas valstis, vēsta AFP.

"Ja jums nav varas slēgt debesis, dodiet man lidmašīnas," preses konferencē pavēstīja Zelenskis. "Ja mūsu vairs nebūs, tad, nedod dievs, nākamās būs Latvija, Lietuva un Igaunija. Ticiet man."

Zelenskis pieprasījis izveidot "lidojumu aizlieguma zonu" virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka paļaujas uz Rietumu palīdzību šajā jautājumā.


03.03.2022 18.19

Iespējas atrisināt Ukrainas konfliktu diplomātiskā ceļā ir ārkārtīgi mazas, ja vien tādas vispār ir. Tieši tāpēc Rietumiem vajadzētu domāt par to, ka nākotnē šādās sarunās varētu piesaistīt arī kādu iespējamo sarunvedēju.

Šādu viedokli ceturtdien Tartu notiekošajā konferencē pauda Minhenes Drošības konferences vadītājs, vēstnieks Volfgangs Išingers. Pēc viņa vārdiem aicinājumi tūlīt nodot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa Kremļa līdzgaitniekus Hāgas tribunālam turpmāko dialogu noteikti nepadarīs vieglāku.

"Ir nepieciešams, lai prokurori Hāgā sāktu steidzamības kārtā vākt pierādījumus par kara noziegumiem, kuri tiek pastrādāti, kamēr mēs šeit runājam.

Taču, ja mēs vēlamies saglabāt iespēju kaut kad nākotnē attīstīt jēgpilnu dialogu, nav labākā ideja pieprasīt, lai jūsu oponents kapitulē un nodod sevi Hāgas tiesai.

Tāpēc pievaldīsim mēli, izvairīsimies no tukšām runām un būsim nopietni, jo situācija ir nopietna."


03.03.2022 18.15

Kanāda paziņojusi, ka paātrinātā kārtībā izskatīs Ukrainas iedzīvotāju prasības pēc patvēruma un pieteikumu skaitam nebūs uzlikts nekāds limits.

“Kanāda ir gatava uzņemt ukraiņus, kas bēg no Vladimira Putina kara. Nebūs nekāda limita pieteikumu skaitam, ko esam gatavi apstiprināt,” vēsta Kanādas imigrācijas lietu ministrs Šons Freizers.

Kanādā jau dzīvo otrā lielākā ukraiņu diaspora pasaulē, vairāk nekā miljonam kanādiešu ir ukraiņu saknes.


03.03.2022 17.57

Ukrainas Ārkārtas situāciju dienests vēsta, ka Krievijas uzbrukumā Čerņihivas pilsētai nogalināti vismaz 22 civiliedzīvotāji.


03.03.2022 17.48

Ukrainas varasiestādes ziņo, ka Krievijas okupācijas spēki ar raķeti trāpījuši Tallinas uzņēmumam piederošam kravas kuģim, kas guvis nopietnus bojājumus un nogrimis. Tiek ziņots, ka seši apkalpes locekļi ir izglābti. Glābšanas laiva devusies Ukrainas ostas Černomorskas virzienā.

Igaunijas Ārlietu ministrija vēsta, ka visi seši apkalpes locekļi ir drošībā. Neviens no viņiem nav Igaunijas pilsonis.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka kuģis "Helt" uzskrējis uz mīnas, bet Ukrainas varasiestādes vēsta, ka tas cietis Krievijas raķešu uzbrukumā.


03.03.2022 17.11

Baltkrievijā sācies Ukrainas un Krievijas delegāciju otrais sarunu raunds, apstiprinājis Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis Mihails Podoļaks, norādot, ka Ukrainas galvenās prasības ir nekavējoties pārtraukt uguni, pamiers un humānā koridora atvēršana.


03.03.2022 16.58

Situācija Mariupolē joprojām ir sarežģīta, taču Ukrainas armija negrasās atdot pilsētu, vēsta CNN, atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvi.  Armijas pārstāvis uzsvēra, ka Nacionālā gvarde kopā ar Gaisa spēkiem turpina aizstāvēt pilsētu. Ukrainas spēki arī turpinās iznīcināt ienaidnieka sabotāžas grupas pilsētas nomalēs.


03.03.2022 16.47

Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņojis, ka izsludina 500 000 dolāru atlīdzību par ukraiņu "nacionālistu" komandieru galvu. Piedāvājums attiecas uz "banderoviešu", "Azov" bataljona nacionālistu un Ukrainas pusē karojošo čečenu komandieriem.

"Saku to nevis kā ierēdnis, bet gan kā brīvprātīgais – citu brīvprātīgo, Krievijas patriotu vārdā, kam ir finansiālās iespējas un kas pauduši vēlmi samaksāt pa 500 000 dolāru par katra komandiera galvu."


03.03.2022 16.42

Krievijas neatkarīgais telekanāls “Doždj” uz laiku pārtraucis raidīšanu. Kanāla ģenerāldirektore Natālija Sindejeva informē, ka ceturtdienas ziņu izlaidums bijis “pēdējais šajā sezonā”.

“Mēs uz laiku pārtraucam darbu radušos apstākļu dēļ. Mēs ļoti ceram, ka atgriezīsimies ēterā.”

Krievijas Ģenerālprokuratūra šonedēļ pieprasīja bloķēt telekanālu “Doždj” un radiostaciju “Eho Moskvi”, kas jau pārtraukusi raidīšanu. Abi mediji stāstīja patiesību par Ukrainā notiekošo, bet Kremlis šādu rīcību uzskata par “ekstrēmisma veicināšanu”.


03.03.2022 16.24

Igaunijas mediji ziņo, ka Tallinas uzņēmumam piederošs kravas kuģis Ukrainas piekrastē uzskrējis mīnai un nogrimis. Pagaidām nav skaidrības par kuģa “Helt” apkalpes locekļu likteni; divi jūrnieki ir uz glābšanas plosta, bet četri tiek uzskatīti par pazudušiem.

Incidents noticis Odesas tuvumā, kur Krievijas okupācijas spēki gatavojas izsēdināt desantu Ukrainas teritorijā, lai pastiprinātu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Tiek ziņots, ka Krievijas Jūras kara flote sagrābusi civilos kuģus un izmanto tos kā aizsegu, lai neļautu Ukrainai atklāt uguni pret ienaidnieka karakuģiem.


03.03.2022 15.47

Eiropas Savienības amatpersonas ziņu aģentūrai “Reuters” teikušas, ka no starptautiskās SWIFT maksājumu sistēmas varētu atslēgt arī Baltkrievijas bankas, kā tas jau izdarīts ar septiņām Krievijas bankām.

Šonedēļ pret Baltkrieviju tika ieviesta virkne citu ES sankciju. Tiek lēsts, ka tās skar līdz pat 70% no Baltkrievijas eksporta uz Eiropas Savienību, kas pagājušogad veidoja 5,9 miljardus eiro.


03.03.2022 15.34

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs aicinājis valsts pilsoņus pāriet uz totālo pretestību Krievijas iebrucējiem, proti, iznīcināt kolonnas, kas pieved Vladimira Putina armijai degvielu, munīcijas un pārtiku.

Ģenerālštābs aicina iedzīvotājus liegt pretiniekam jebkādu aizmugures atbalstu un izrādīt totālu pretestību tajās teritorijās, ko ienaidnieki ir ieņēmuši, jo tādā veidā būtiski palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

"Bez kaujas komplekta ienaidnieka tanks ir traktors. Bez degvielas - beigta dzelžu kaudze. Bez pārtikas ienaidnieks pats padosies gūstā," stratēģiju pamatoja Ukrainas armija.

Tā aicināja pilsoņus pret aizmugures kolonnām izmantot medību ieročus, Molotova kokteiļus un citus pieejamos līdzekļus.


03.03.2022 15.25

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis sarunā ar LTV atzina, ka gaidāmās Ukrainas un Krievijas miera sarunas ir jāuztver ar skepsi, ņemot vērā pēdējos Kremļa vēstījumus, ka “speciālā operācija”, kā to dēvē Krievija, tiks īstenota līdz galam. Tas ir skaidrs vēstījums, ka karadarbība turpināsies un Krievijas atkāpšanās nav darba kārtībā.


03.03.2022 15.12

Igaunijas valdība nolēmusi uz laiku atjaunot robežkontroli ar Latviju, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem.

Ar valdības rīkojumu ieviesta pagaidu kontrole uz Igaunijas un Latvijas robežas nolūkā labāk organizēt no kara Ukrainā bēgošo cilvēku iekļūšanu Igaunijā un viņu pirmos kontaktus ar Igaunijas valsti, norāda Igaunijas Iekšlietu ministrijas preses dienests.

Robežontrole pagaidām atjaunota uz desmit dienām, bet šo termiņu iespējams pagarināt.

Robežšķērsotāju dokumenti tiek pārbaudīti trīs kontrolpunktos Valgā, kā arī Iklas/Ainažu kontrolpunktā, citur robežas šķērsošana iespējama bez kontroles. 


03.03.2022 15.02

Tā kā Rietumu kinokompānijas nolēmušas pārtraukt Holivudas filmu izrādīšanu Krievijā, Maskavas kinoteātriem nākas domāt, ar ko aizpildīt repertuāru. Tiek ziņots, ka vairākos kinoteātros tiks organizētas Lielā teātra baleta “Gulbju ezers” translācijas.

Šī izvēle ir visnotaļ zīmīga, jo padomju laikā televīzija rādīja “Gulbju ezeru” īpašos brīžos, piemēram, kad bija nomiris kārtējais PSRS kompartijas ģenerālsekretārs vai sācies 1991. gada augusta pučs.


03.03.2022 14.50

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas pierobežas ciemā Popovkā okupācijas spēki pavērsuši “Grad” raķešu iekārtas Krievijas virzienā. Ukrainas drošības dienests brīdina, ka Krievija gatavojas sarīkot provokāciju, lai apsūdzētu Ukrainas armiju uzbrukumā Krievijas civiliedzīvotājiem.


03.03.2022 14.39

Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” cerīgi spriež, ka marts izrādījies liktenīgs mēnesis daudziem Krievijas līderiem.

“Nikolajs I nomira 2. martā. Staļins nomira 5. martā. Konstantīns Čerņenko nomira 10. martā. Aleksandrs II tika nogalināts 13. martā. Nikolajs II atkāpās no troņa 15. martā. Ivans Bargais nomira 18. martā. Pāvelu I piebeidza ar tabakdozi 24. martā. Mums ir tikai viens jautājums: KAD?”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

03.03.2022 14.10

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija vērsīsies pie Kongresa ar aicinājumu piešķirt 10 miljardus dolāru (deviņus miljardus eiro) palīdzībai Ukrainai, ziņo laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā.

Nauda būs paredzēta humānās krīzes risināšanai, Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai, elektroapgādes tīkla aizsardzībai, kiberdrošības uzlabošanai, kā arī palīdzībai citiem amerikāņu sabiedrotajiem Eiropā.


03.03.2022 13.43

Krievijas plāni ātri ieņemt Kijevu nav piepildījušies, un turpmākajai operācijai krieviem pietrūks augstās precizitātes ieroču, tāpēc turpmāk ir sagaidāmas ļoti asiņainas cīņas, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Māris Tūtins un bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Krievijas karaspēkam ir problēmas ar ekipējumu, degvielu, munīciju, tehnika stāv, nav, kas pieved degvielu. Savukārt ukraiņu aizsardzība ir efektīva, viņiem ir Turcijas piegādāti kaujas droni, ar kuriem viņi ar ķirurģisku precizitāti iznīcina svarīgākos Krievijas mērķus, skaidroja Tūtins.

Viņš atgādināja, ka arī Ukrainā tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka krievi nevarēs izvērsties plašākā frontē un manevrēt apkārt, viņi mēģina izmantot tikai ceļus un virzīties pa tiem, taču ukraiņi nepārtraukti uzbrūk šīm krievu tehnikas kolonnām.

Kažociņš norāda, ka Krievijas artilērija, apšaudot Ukrainas pilsētas, ir īpaši destruktīva, un nevis pret Ukrainas armiju, bet tieši pret civiliedzīvotājiem.


03.03.2022 13.37

Saeima ceturtdien, 3. martā, otrajā un galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas iedzīvotāji varēs uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību.

Ukrainas iedzīvotājiem likumā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.


03.03.2022 13.35

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko vēsta, ka noziedzības līmenis Ukrainā nokrities gandrīz līdz nullei, jo arī daudzi noziedznieki ir pievienojušies cīņai pret Krievijas okupantiem. Arī situācija cietumos esot mierīga, ieslodzītie iesaistījušies “informācijas karā”, sazinoties ar saviem “kolēģiem” Krievijā un stāstot, ka nepieciešams apturēt karu Ukrainā.


03.03.2022 13.16

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "Ikea" apturēs savu darbību Krievijā un Baltkrievijā. Tas ietekmēs 15 000 darbinieku, 17 veikalus un trīs ražotnes, vēsta AFP.


03.03.2022 13.10

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" apturējis automašīnu ražošanu Krievijā līdz "īpašam rīkojumam". Koncernam līdztekus "Volkswagen" pieder arī citi automobiļu zīmoli kā "Audi", "Porsche" un "Škoda".


03.03.2022 13.07

Viļņas mērs Remigijs Šimašus paziņojis, ka Krievijas vēstniecības darbiniekiem būs jāpierod pie jaunas adreses, jo ielu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, turpmāk sauks par Ukrainas varoņu ielu.

"Turpmāk katra Krievijas vēstniecības darbinieku vizītkarte godinās Ukrainas varoņus. Katrs, kurš rakstīs vēstuli Krievijas vēstniecībai, būs spiests aizdomāties gan par Krievijas agresijas upuriem, gan par Ukrainas varoņiem," vēsta Šimašus.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lietuvas amatpersonas apņēmušās nodrošināt, ka "Lietuvas pasts" nepiegādās vēstules Krievijas vēstniecībai, ja uz tām nebūs pareizais ielas nosaukums.

Agrāk vairākas valstis (ASV, Ukraina, Čehija) ielu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, bija nosaukušas nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova vārdā. Šāda ideja bija izskanējusi arī Rīgā, bet Rīgas pilsētas būvvalde toreiz skaidroja, ka Rīgā pieņemts nogaidīt vismaz 10 gadus pēc cilvēka nāves, lai viņa vārdā nosauktu ielu. Boriss Ņemcovs tika nošauts 2015. gadā.


03.03.2022 12.52

Krievijas ekonomists, biržas analītiķis Aleksandrs Butmanovs telekanāla "RBK" tiešraidē uzsaucis tostu par Krievijas akciju un vērtspapīru tirgus nāvi.

"Dārgais fondu tirgus, tu mums biji tuvs, interesants. Dusi saldi, dārgais biedr!"

Maskavas biržā akciju tirdzniecība ir pārtraukta jau kopš 28. februāra.


03.03.2022 12.30

Rindās pie Ukrainas–Polijas robežas bēgļiem jāstāv dienām, un tās kļūst aizvien garākas, stiepjoties vairākus desmitus kilometru. Savukārt situācija pie Ukrainas robežas Slovākijā ir daudz mierīgāka, no notikuma vietas ziņo Latvijas Radio.

Daudzi sastaptie dodas uz Čehiju. Neviens no sastaptajiem bēgļiem neplānoja palikt Slovākijā.


03.03.2022 12.26

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien noliedzis, ka Krievija gatavojas sākt atomkaru, bet apsūdzēja Rietumu politiķus par šādiem plāniem.

"Visiem skaidrs, ka Trešais pasaules karš var būt tikai atomkarš. Taču gribu vērst jūsu uzmanību, ideja par atomkaru nemitīgi grozās Rietumu politiķu galvās, bet ne Krievijas."

Lavrovs arī paziņoja, ka ASV vadība esot sev pakļāvusi Eiropu, līdzīgi kā savulaik Napoleons un Hitlers okupēja lielu daļu Eiropas.

"Jūs zināt, uzprasās šāds salīdzinājums: savulaik gan Napoleons, gan Hitlers izvirzīja mērķi pakļaut sev Eiropu. Tagad to izdarījuši amerikāņi. Skaidrs, ka par NATO pat nav vērts runāt, bet arī Eiropas Savienībai viņi ierādījuši tās vietu."


03.03.2022 12.07

Līdzīgi kā Hersonā arī Mariupolē, kas atrodas Azovas jūras krastā, mērs ziņo, ka pilsētu tik stipri bombardē un apšauda, ka pieaug humānā katastrofa. Pilsēta lūdz palīdzēt izveidot drošo koridoru, lai varētu izvest ievainotos un mierīgos iedzīvotājus. 


03.03.2022 11.56

Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska ekonomikas forumā Krasnojarskā iestājās par mieru un paziņoja, ka ekonomiskā krīze Krievijā sankciju rezultātā būšot trīs reizes smagāka nekā 1998. gadā piedzīvotā, vēsta BBC.

"Mēs ar tādiem izaicinājumiem vēl neesam saskārušies. Dzelzs priekškars jau ir nolaidies. Mani ļoti lūdz par to nerunāt, bet es esmu par mieru. Pēc trim nedēļām kļūs skaidrs, kas notiks ar bankām. Redzēsim, kas no mūsu partneriem paliks. Domāju, ka būsim pārsteigti par to, cik no viņiem paliks. Viņus varēs saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ņemam 1998. gada krīzi un sareizinām ar trīs," paziņoja Deripaska.

Kā zināms, arvien vairāk Krievijas biznesa un politiskās elites pārstāvju iebilst pret karu Ukrainā.


03.03.2022 11.46

Dānijas saliekamo rotaļlietu un konstruktoru ražotājs "Lego" apturējis produkcijas piegādi 81 veikalam Krievijā saistībā ar sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju pēc tās sāktā kara pret Ukrainu, ziņo Krievijas neatkarīgais medijs "Novaja Gazeta", atsaucoties uz dāņu izdevumu "finans.dk".

"Mēs esam apturējuši visu produkcijas transportēšanu uz Krieviju saistībā ar sankciju ieviešanu un neprognozējamo vidi, kurā nākas strādāt," sacīja "Lego" pārstāvis Bendžamins Hjorts.


03.03.2022 11.32

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainā ieradīsies 16 000 "pirmie ārzemju brīvprātīgie" karā pret Krieviju.

"Viņi brauc aizstāvēt neatkarību, aizstāvēt mūsu dzīvības. Mūs tik daudz reižu mēģināja iznīcināt. Nevarēja. Mēs tik daudz kam esam izgājuši cauri! Un, ja kāds domā, ka, to visu pārvarot, ukraiņi nobīsies, salūzīs vai padosies – viņi neko nezina par Ukrainu," sacīja Zelenskis. Sava paziņojuma noslēgumā Ukrainas prezidents pārgāja uz krievu valodu, sakot: "Ej pie sevis mājās aizsargāt savus krievvalodīgos ļaudis, un ne pa visu pasauli, bet pie sevis mājās, un tur arī nav maz – ap 150 miljoniem cilvēku."

Iepriekš Zelenskis pavēstīja par Starptautiskā teritoriālās aizsardzības bataljona izveidi. Šo bataljonu veidos no ārzemniekiem, kuri vēlas piedalīties Krievijas militārpersonu uzbrukumu atvairīšanā.


03.03.2022 10.30

Britu militārā izlūkošana ziņo, ka garā Krievijas spēku kolonna, kura devās uz Kijevu, nav pavirzījusies necik tālu pēdējo dienu laikā, vēsta BBC. Kolonnas galvenā daļa atrodas aptuveni 30 kilometrus no Kijevas centra, tās virzību kavē ukraiņu pretestība un tehnikas problēmas.

Lielbritānija uzskata, ka Krievijas armija cieš krietni lielākus zaudējumus, nekā oficiāli atzītie 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, par kuriem paziņoja Maskava. Ukrainas Bruņoto spēku jaunākās aplēses liecina par 9000 nogalināto un ievainoto Krievijas karavīru.


03.03.2022 10.26

Igijs Pops, Niks Keivs, "Green Day", "The Killers", "Franz Ferdinand" un citi mākslinieki atcēluši savus koncertus Krievijā, ziņo "Novaja Gazeta".


03.03.2022 10.09

Saeima vienbalsīgi atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Saeimas Eiropas lietu komisija arī apliecināja, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai plašu atbalstu tās ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.


03.03.2022 10.06

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja, ka runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Lai gan saruna esot bijusi par savstarpējām tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, tomēr Tokajevs arī esot paudis, ka svarīgi sarunu ceļā nonākt pie sapratnes par situāciju Ukrainā.

Kazahstānas žurnālistiem kļuvis zināms, ka valsts aizsardzības resursā ir nostāja neatbalstīt nevienu pusi šajā konfliktā, vēsta Ukrainas medijs "Unian". Iepriekš Kazahstāna, kas ir viena no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām, esot noraidījusi lūgumu tās karavīriem pievienoties ofensīvai Ukrainā.


03.03.2022 10.03

ASV dolāra vērtība Maskavas biržā ceturtdien pārsniegusi 110 Krievijas rubļus, bet eiro – virs 124 rubļiem. Šie ir vēsturiski augstākie līmeņi. 


03.03.2022 09.54

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" paziņojis par sava biroja slēgšanu Krievijā uz nenoteiktu laiku. "Mēs esam dziļi satriekti un izmisuši par uzbrukumu Ukrainai," paziņoja kompānija. Tāpat no platformas izņemts Krievijas valsts sponsorētais saturs.


03.03.2022 09.42

Krievijas liberālās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome lēmusi likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu, ziņo Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj". Radiostacija ietilpst "Gazprom-Media" holdingā.

Šonedēļ Krievijas Ģenerālprokuratūra bija pieprasījusi ierobežot piekļūšanu no Kremļa neatkarīgo mediju "Doždj" un "Eho Moskvi" saturam.


03.03.2022 09.31

Starptautiskā Paralimpiskā komiteja aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā. Tas tiek skaidrots ar daudzu dalībnieku draudiem pretējā gadījumā nepiedalīties spēlēs. Krievijas Paralimpiskā komiteja uzskata šo lēmumu par nepamatotu, ziņo Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj".


03.03.2022 09.23

Saeimā opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā var izvērsties par globālu katastrofu. Proti, pasaule var sadalīties divās daļās – Krieviju atbalstošajās un neatbalstošajās valstīs. Viņaprāt, līdzīgi ir noticis pirms 1. pasaules kara, kas sākās ar sadursmi starp Austroungāriju un Serbiju.

Intervija ar partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

03.03.2022 09.20

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris, atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš uzskata, ka Krievija savus mērķus karā pret Ukrainu līdz šim nav sasniegusi. Tā vietā ciešā dūrē ir saliedējusies Ukraina, un pretojas visi, kam ir iespējas un kuri ir gatavi to darīt. Viņš atzina arī, ka Krievija arvien agresīvāk uzbrūk Ukrainai.


03.03.2022 09.16

Starptautiskā krimināltiesa uzsākusi kara noziegumu izmeklēšanu Ukrainā, ziņo Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj" savā kanālā "Telegram". Starptautiskās krimināltiesas ģenerālprokurors Karīms Hans paziņojis, ka tiek vākti pierādījumi par iespējamiem militāriem noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti Ukrainā kopš 2013. gada novembra līdz šim brīdim. Iepriekš 39 valstis aicināja uzsākt izmeklēšanu.


03.03.2022 09.07

Vairāk nekā 1200 Latvijas uzņēmumu pauduši gatavību atbalstīt Ukrainu. Daļa no tiem gatavi nodarbināt Latvijā ukraiņu bēgļus, citi piedāvāt izmitināšanu. Tāpat uzņēmumi esot gatavi ziedot produktus, higiēnas preces, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

"Tā ka interese ir milzīga. (..) Par spīti tām problēmām, kas mums ir bijušas pašiem pēdējo gadu laikā ar Covid-19 un visu pārējo. Paldies visiem, kas iesaistās," sacīja Vitenbergs.


03.03.2022 07.59

Četrās dienās Latvijas Zemessardze saņēmusi 440 pieteikumus par iestāšanos tajā. Latvijas iedzīvotāju interese par Zemessardzi pieaugusi, kopš Krievija sākusi iebrukumu Ukrainā.


03.03.2022 07.31

Kopš pagājušās nedēļas vidus ir būtiski palielinājusies kiberuzbrukumu intensitāte Latvijas valsts iestādēm, kritiskajai infrastruktūrai un pakalpojumu sniedzējiem. Kādi no uzbrukumiem bijuši sekmīgi, bet bez būtiskām sekām, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atklāja "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.


03.03.2022 07.03

Gadījumā, ja no kara Ukrainā aizbēgušo ģimeņu bērniem būs nepieciešams sākt skolas gaitas Latvijā, lokālā līmenī to organizēt nebūs problēma, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.


03.03.2022 06.48

Ukrainas rietumu daļas pilsētas Ļvovas Mākslas pils pārvērsta par humānās palīdzības šķirošanas un sadales centru. Visdažādākās lietas tur nogādā cilvēkiem, kuri cietuši Krievijas armijas iebrukumā.

"Mēs saņemam sūtījumus no visas pasaules, un mēs tos sašķirojam pēc kategorijām. Mums šeit ir drēbes, mums ir dažādi spilveni un segas, mums ir pārtika un zāles, mums ir dažādas citas lietas. Mēs atveram iepakojumus, veicam uzskaiti un izvietojam tās noliktavā," pastāstīja brīvprātīgais Jarema Onuškevjevs.

1996. gadā izveidotā Mākslas pils ar 15 izstāžu un vienu konferenču zāli bija kļuvusi par centrālo pilsētas kultūrvietu, bet patlaban tajā strādā simtiem brīvprātīgo. Vairākus tūkstošus kvadrātmetrus plašajās telpās rūpīgi izvietotas pirmās nepieciešamības preces, sākot ar zobu pastu un beidzot ar dažādām cilvēku grupām atbilstošiem apģērbu komplektiem. Šīs lietas ziedo iedzīvotāji, uzņēmumi un draugi no ārvalstīm.

Ļvova atrodas pie ceļa, ko izmanto bēgļi no Ukrainas austrumu daļas. Bieži šiem cilvēkiem ir tikai uzvilktais apģērbs un dokumenti. Daļa palīdzības nonāk arī pie Ukrainas aizstāvjiem.


03.03.2022 06.18

Sīvas cīņas naktī ir notikušas Kijevas apgabalā esošajās Hostomeļas, Bučas, Borodjankas un Nemišajeves pilsētās. Irpiņā ir noticis aviācijas uzbrukums.

ASV aizsardzības amatpersonas paziņojušas, ka vairāk nekā 60 kilometru garā Krievijas kara tehnikas kolonna, kas atrodas dažus desmitus kilometru uz ziemeļiem no Kijevas, esot iestrēgusi, pateicoties Ukrainas spēku pretestībai un problēmām ar degvielas un pārtikas apgādi.

Krievijas spēki naktī bombardējuši arī Izjumas pilsētu Harkovas apgabalā. Uzbrukuma rezultātā lādiņš trāpījis daudzdzīvokļu namam pašā pilsētas centrā, paziņojis Izjumas mērs Volodimirs Macokins. Dzīvību zaudējuši vismaz astoņi cilvēki, arī divi bērni.

Trauksmes sirēnas naktī ir iedarbinātas arī Mikolajivā, Ļvovā, Žitomirā, Ivanofrankivskā, Čerņihivā, Zaporižjē, Odesā un vēl daudzviet.


03.03.2022 06.15

Pirms dažām stundām Krievijas karaspēka kontrolē ir nonākusi Hersonas pilsēta Ukrainas dienvidos. Par to ir paziņojis reģionālās administrācijas vadītājs Genādijs Lahuta. Viņš ziņo, ka krievu karavīri esot visās pilsētās daļās un viņi esot ļoti bīstami.

Hersona saskaras ar problēmām sniegt visnepieciešamāko palīdzību iedzīvotājiem.

290 tūkstošu iedzīvotāju lielā Hersona ir pirmā lielā Ukrainas pilsēta, kas ir kritusi iebrucēju karaspēka rokās.

Melnās jūras ostas pilsēta ir stratēģiski svarīga, jo tā atrodas netālu no Krievijas okupētās Krimas pussalas.

Iepriekš ticis ziņots, ka ir kritusi arī Azovas jūras krastā esošā ostas pilsēta Berdjanska, bet cita ostas pilsēta Mariupole līdz šim ir sekmīgi atsitusi iebrucēju uzbrukumus.


03.03.2022 05.50

Nedēļu kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Lielākā daļa bēgļu – 454 tūkstoši cilvēku – devušies uz Poliju.


03.03.2022 05.29

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstījumā sabiedrībai sacīja, ka nedēļas laikā izdevies apturēt iebrucējus: "Mēs – tauta, kas salauza ienaidnieka plānus. Nedēļas laikā! Mēs salauzām plānus, ko viņi gatavoja gadiem. (..) [Ienaidnieka] morālais stāvoklis pasliktinās. Vēl vairāk okupantu bēg no mums uz savām mājām."

Zelenskis pauda apbrīnu par ukraiņiem, kas patriec iebrucējus no savām pilsētām.

"Tie nav lielvalsts karotāji. Tie ir pazaudējušies bērni, kurus izmanto," Zelenska sacīto par Krievijas karavīriem citē ukraiņu medijs "Unian".

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs ir nācis klajā ar kaujiniecisku paziņojumu, ka ukraiņu spēki sekmīgi atvairot okupantu frontālos uzbrukumus, tāpēc esot pienācis laiks palielināt spiedienu uz ienaidnieku, kurš zaudē iniciatīvu.

Ministrs arī vērsās pie Ukrainas iedzīvotājiem ar aicinājumu īstenot diversijas pret Krievijas karaspēka apgādes vienībām, jo tādā gadījumā ienaidnieki paliktu bez degvielas, pārtikas, munīcijas, inženiertehniskā un remonta atbalsta.

Ukrainas valdība apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma karadarbībā dzīvību ir zaudējuši vismaz divi tūkstoši civiliedzīvotāju, bet Apvienoto Nāciju Organizācija līdz 1. martam ir reģistrējusi 752 bojāgājušos.


03.03.2022 05.11

Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns paziņoja, ka Krievijas iespējami pastrādāto kara noziegumu izmeklēšana ir sākusies. "Pēc situācijas Ukrainā sākotnējās analīzes mans birojs saskatīja pietiekamu pamatu uzskatīt, ka varēja būt pastrādāti noziegumi, kas ir mūsu tiesas jurisdikcijā. Konkrēti gadījumi, kurus potenciāli varētu uzskatīt par tādiem, jau ir noteikti un kļūs par pamatu izmeklēšanai," Hāna pausto citē BBC.

Jau iepriekš kļuva zināms, ka ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā noklausīšanās Ukrainas prasībā pret Krieviju nozīmēta 7.–8. martā. Prasība tiesā tika iesniegta pagājušajā svētdienā. Tajā Ukraina prasa Krieviju saukt pie atbildības par jēdziena "genocīds" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju pret Ukrainu.


03.03.2022 04.59

Naktī uz ceturtdienu Kijevas centrā ir nogranduši vairāki spēcīgi sprādzieni. Viens no tiem noticis brīdī, kad amerikāņu televīzijas kanāla CBS žurnālists tiešraidē ziņoja par notikumiem Kijevā. Taču pagaidām nav publicēta informācija par sprādzienu upuriem.

Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu: 2. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti