Trīs valstis, kurām ir milzīgas ietekmes sviras un ievērojams militārais spēks, lai ietekmētu notikumus Sīrijā, vienojās izveidot trīspusējo mehānismu, lai uzraudzītu un nodrošinātu ugunspārtraukšanu un novērstu jebkādas provokācijas, vēsta AFP, atsaucoties uz Kazahstānas ārlietu ministru Kairatu Abdarkhamovu.
Trīs valstis arī atbalstīja Sīrijas bruņotās opozīcijas dalību ANO vadītajās miera sarunās Ženēvā 8.februārī.
Valstis atbalsta opozīcijas grupējumu vēlmi piedalīties nākamajā sarunu raundā, teikts valstu galīgajā paziņojumā pēc sarunām Astanā, par kuru medijus informēja Kazahstānas ārlietu ministrs.
Astanā gan nekādu tiešu sarunu starp Sīrijas konfliktējošām pusēm nebija, bet galvenās sarunas notika politiskā līmenī starp sarunu organizatoriem.
Pusēm ir atšķirīgi viedokļi par to, kas tieši ir šo sarunu galvenais mērķis. Opozīcijas kaujinieki uzskata, ka galvenais uzdevums ir stiprināt pašreiz spēkā esošo pamieru, savukārt Sīrijas valdība pieprasa nekavējošu ieroču nolikšanu apmaiņā pret amnestiju.
Pirmdien, 23. janvārī, Astanā sākās Sīrijas miera sarunas, kurās piedalās daudzu Sīrijā karojošo pušu pārstāvji, kā arī Krievijas, Turcijas pārstāvji un vēstnieki Kazahstānā no Francijas un Lielbritānijas. Vēl pirmdienas vakarā izskanēja runas, ka sarunas ir tuvu neveiksmei, jo Sīrijas valdības un nemiernieku pārstāvji nevēlas viens ar otru tikties.
Savukārt Sīrijas miera sarunās, kas notika Šveices pilsētā Ženēvā, februārī izsludināts pārtraukums. Tā iemesls ir nespēja sākt netiešas sarunas starp oficiālā valdības un nemiernieku pārstāvjiem. Opozīcijas jumta organizācija – Augstākā sarunu komiteja – paziņoja, ka valdības karaspēka aplenktajām pilsētām ir jāpiegādā humānā palīdzība, jāpārtrauc bombardēšana un jāatbrīvo karagūstekņi. Savukārt Sīrijas oficiālās valdības delegācija sūdzējās, ka opozicionāri ir neorganizēti, nav nosaukuši savus sarunu vedējus un tajā ir pārstāvētas personas, kuras Damaska uzskata par teroristiem.
Pēdējais sarunu raunds Ženēvā notika pērn aprīlī, un tajās iepriekš piedalījās tikai politiskā opozīcija, bet tagad sagaidāms, ka pie sarunu galda aicinās arī bruņotos grupējumus.
Ženēvas sarunu mērķis bija vienoties par pārejas valdības izveidi Sīrijā, jaunas konstitūcijas izstrādi un demokrātisku vēlēšanu rīkošanu.
Pilsoņu karš Sīrijā notiek kopš 2011.gada. Cīņās starp prezidentam Bašaram al Asadam lojāliem spēkiem un dažādiem nemiernieku grupējumiem nogalināti aptuveni 300 000 cilvēku.
