Pagājušajā nedēļas nogalē Ukrainas austrumos notikušās tā dēvēto pašpasludināto tautas republiku līderu vēlēšanas nosodīja lielākā daļa Rietumu pasaules, vien Krievija pauda atbalstu iedzīvotāju paustajam viedoklim un slavēja lielo balsotāju aktivitāti, tādējādi faktiski atzīstot šī balsojuma rezultātus.
Taču nepilnu nedēļu vēlāk situācija ir mainījusies. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs precizējis, ka Krievijas varas iestādes pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku vēlēšanu rezultātus tomēr neatzīst. Viņš uzsvēris, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā lietots vārds „cienām”, bet runas par „atzīšanu” nav.
Šī nav pirmā reize, kad Krievija šādi spēlējas ar vārdiem. Savulaik ar diezgan lielu satraukumu tika uztverts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums, kurā viņš paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki Krimā ir bijuši un palīdzējuši nodrošināt mieru tā dēvētā neatkarības referenduma laikā. Toreiz rietumvalstis šādus izteikumus iztulkoja kā Putina atzīšanos par Krievijas karaspēka ievešanu Krimā. Putins gan toreiz paskaidroja, ka runa ir bijusi par Sevastopolē bāzētajiem krievu spēkiem, kuriem bija likumīgas tiesības pussalā atrasties, ne ar vienu vārdu nepieminot tā dēvētos „zaļos cilvēciņus”.
Runājot par pašreizējo situāciju Ukrainas austrumos, Krievijas varas iestādes arī kategoriski noliedz kaujas vienību un tehnikas nosūtīšanu pār robežai, kaut arī ukraiņu puse par to ziņo gandrīz katru dienu. Arī piektdien tiek ziņots par 32 tanku, 60 haubicu un aptuveni 50 ar munīciju un karavīriem pilnu kravas automašīnu KAMAZ kolonnas iebraukšanu Luhanskas apgabalā.
Pretterorisma operācijas centra pārstāvis Andrejs Lisenko paziņojis, ka ukraiņu spēki ir gatavi adekvātai reakcijai jebkādā notikumu attīstības scenārija gadījumā. Pēc prezidenta rīkojuma ir izveidotas trīs aizsardzības līnijas potenciālo uzbrukumu atvairīšanai. Tāpat Lisenko paudis pārliecību, ka nemiernieku un krievu armijas kopīgie spēki pašlaik nav pietiekami, lai īstenotu Ukrainā apjomīgu iebrukumu.
Bet tikmēr viens no brīvprātīgo kustības „Armija SOS” aktīvistiem Jurijs Kasjanovs intervijā radiostacijai „Svoboda” par pašreizējo situāciju Donbasā izteicies visai skeptiski.
„Kad tika izsludināts pamiers, mums teica, ka būs iespējams labāk sagatavoties karam gadījumā, ja tas turpināsies. Tagad es redzu, ka šis laiks faktiski tika velti izšķiests. Jā, mēs varam diezgan ātri sagatavoties karam, taču ir nepieciešama adekvāta vadība, kas pieņem adekvātus lēmumus, vajadzīgi komandieri, kas pieņems adekvātus lēmumus uz vietas, un vajadzīga politiskā griba. Un, protams, nepieciešams finansējums,” sacīja aktīvists.
Viņš norāda, ka varas iestāžu slavētās aizsardzības līnijas joprojām tā arī nav izveidotas, karavīri nav gatavi ziemas apstākļiem un viņiem trūkst gan pienācīga ekipējuma, gan arī ziemai piemērotas tehnikas. Vienlaicīgi aktīvists norāda, ka ar vajadzīgajiem līdzekļiem un gudriem komandieriem karu jau sen būtu izdevies pabeigt.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
