Šī konference Maskavā ir viena no talibu nozīmīgākajām starptautiskajām sanāksmēm, kopš kaujinieki augusta vidū sagrāba kontroli pār Afganistānu. Savukārt Maskavai šīs sarunas kalpo kā centieni apliecināt savu ietekmi Vidusāzijā, satraucoties par nestabilitāti reģionā.
Jācenšas novērst humāno krīzi
Krievijas organizētajā forumā pulcējušies augsta līmeņa talibu pārstāvji, kā arī Ķīnas, Pakistānas un vēl astoņu valstu locekļi. Sarunās gan nepiedalās ASV pārstāvji. Kā iemesls tika minēts loģistikas problēmas. ASV Valsts departaments gan atzina, ka uzskata Krievijas vadīto forumu par konstruktīvu.
Krievija talibus Maskavā pēdējo gadu laikā ir uzņēmusi vairākkārt, taču tā vairs neatzīst “Taliban” grupējumu, kas Krievijā tiek uzskatīts par aizliegtu teroristisku organizāciju.
Sarunu mērķis ir izstrādāt kopēju nostāju pret mainīgo situāciju Afganistānā, paziņoja Krievijas sūtnis Afganistānā Zamirs Kabulovs. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka viens no sanāksmes mērķiem ir konsolidēt „starptautiskās sabiedrības centienus novērst humāno krīzi”. Darba kārtībā iekļauts jautājums arī par „iekļaujošas valdības” izveidi valstī.
Krievija raizējas par teroristu un narkotiku pieplūdumu
Krievija satraucas par nestabilitāti un vardarbības pieaugumu Centrālāzijas reģionā, kas no Afganistānas draud izplatīties uz kaimiņvalstīm.
Uzrunājot klātesošos, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Krievija atzīst talibu „centienus stabilizēt militāro un politisko situāciju un izveidot valsts aparāta darbu. Maskava „patiesi iekļaujošas” valdības izveidošanu Kabulā uzskata par vienīgo veidu, kā valstī panākt „stabilu mieru”, sacīja Lavrovs.
“Jaunajam spēku līdzsvaram Afganistānā, kas izveidojies pēc 15. augusta, no vienas puses, pārskatāmā perspektīvā nav alternatīvu. No otras puses, oficiālas atzīšanas neesamība starptautiskajā arēnā, problēmas sociālekonomiskajā un finansu sfērā, humānās problēmas, liecina par to, ka valstī izveidojušos situāciju pagaidām nevar nosaukt par stabilu.
To cenšas izmantot vairākas teroristiskas organizācijas, pirmkārt, „Al Qaeda” un „Islāma valsts”, kuras atkal cenšas pacelt galvu, veidot zvērīgas un asiņainas aktivitātes dažādās valsts vietās. Diemžēl joprojām klātesoša ir arī narkotiku ražošana Afganistānā.
Pastāv reāls drauds, ka teroristiskās un narko-atkivitātes pārsviedīsies uz kaimiņvalstīm, tajā skaitā ar personu maskēšanos bēgļu plūsmās. Šajā kontekstā mūs īpaši satrauc Vidusāzijas virziens.”
Talibi vēlas saņemt ekonomisko palīdzību
Aktuāls ir jautājums arī par cilvēktiesībām, par kuru ievērošanu Afganistānā rietumvalstis nevar būt drošas. Krievijas sūtnis Afganistānā Zamirs Kabulovs foruma laikā sacīja, ka talibiem ir jāattaisno starptautiskās cerības attiecībā uz cilvēktiesībām, ja viņi vēlas, lai valdības visā pasaulē tos atzīst.
Sūtnis sacīja, ka talibi sarunu dalībniekiem snieguši apliecinājumu, ka cilvēktiesību un pārvaldības jautājumos tiek gūti panākumi. Sūtnis aicināja starptautisko sabiedrību atteikties no savas “neobjektivitātes” un apvienoties, lai palīdzētu Afganistānas tautai.
Savukārt talibi no sarunām sagaida ekonomisko un politisko atbalstu.
"Mums nav nepieciešama ārvalstu militārā palīdzība. Mums Afganistānā nepieciešams, lai tiktu atbalstīts miers, un nepieciešama Afganistānas rekonstrukcija un reabilitācija," pavēstīja talibu premjerministra vietnieks Abduls Salams Hanafi.
Ekonomiskā situācija Afganistānā joprojām ir katastrofāla. Sagaidāms, ka visu desmit iesaistīto valstu kopīgajā paziņojumā ANO tiks aicināta sasaukt donoru konferenci, lai savāktu līdzekļus Afganistānai.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
