Pēc ministrijas pārstāvja sacītā, lēmums izvietot smago bruņojumu Eiropas austrumu valstīs kļūs par „visagresīvāko Pentagona un NATO soli kopš aukstā kara laikiem”.
Viņš brīdināja, ka, atbildot uz alianses rīcību, Krievija izveidos jaunu tanku formējumu, kā arī artilērijas un aviācijas vienības pie rietumu robežas.
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās no komentāriem, sakot, ka oficiāli ASV par smago bruņojumu Austrumeiropā vēl nav paziņojušas.
Iepriekš vēstīts par ASV Aizsardzības ministrijas ieceri izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs. Gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā varētu tikt izvietoti tanki, bruņumašīnas un cita smagā tehnika 150 karavīriem katrā valstī. Savukārt Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un, iespējams, Ungārijā tiktu izvietoti ieroči aptuveni 750 karavīriem katrā.
Krievija iepriekš jau vairākkārt ir izteikusi pārmetumus ASV par aukstā kara retorikas atjaunošanu un situācijas saasināšanu.
