Krievija sola mazināt ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas. 29. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 34. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus.

ĪSUMĀ:

  • Turcijā otrdien notikušas Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas, Ukraina izklāsta savu plānu konflikta atrisināšanai.
  • Krievija apgalvo, ka nolēmusi “kardināli samazināt” militārās operācijas Kijivas un Čerņihivas virzienā.
  • Zelenskis apstiprina, ka izdevies atgūt Kijivas piepilsētu Irpiņu, bet ap galvaspilsētu rit cīņas.
  • Karš Ukrainai nodarījis jau 565 miljardu dolāru zaudējumus, lēš ukraiņi.
  • Plānota cilvēku evakuācija pa trim abu karojošo pušu apstiprinātiem humānajiem koridoriem.
  • Krievija nolēmusi izraidīt trīs Latvijas diplomātus, kas strādāja vēstniecībā Maskavā.
  • Teksta tiešraides sākums.

29.03.2022 23.35

"Signālus, ko mēs dzirdam no sarunu laukuma, var nosaukt par pozitīviem, bet šie signāli neslāpē Krievijas šāviņu sprādzienus," tā par Ukrainas un Krievijas sarunām Stambulā savā ikvakara uzrunā iedzīvotājiem teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka situācija valstī nav kļuvusi vieglāka un aicināja īpaši nepaļauties uz Maskavas paziņoto par bruņoto spēku atvilkšanu no Kijivas. "Mēs neredzam pamatu ticēt agresorvalsts pārstāvju teiktajam," paziņoja Zelenskis.

Viņš arī atzīmēja, ka jautājums par Krievijai noteikto sankciju iespējamu atcelšanu ir izvirzīts priekšlaikus. "Nevar pat izvirzīt jautājumu par sankcijām, līdz šis karš būs beidzies, līdz mēs atgūsim to, kas ir mūsu, un līdz mēs atjaunosim taisnīgumu," sacīja Zelenskis.


29.03.2022 23.11

Krievija pārpozicionē savus spēkus rajonos netālu no Kijivas, nevis tos atvelk, un Ukrainas galvaspilsēta joprojām ir apdraudēta. Par to otrdien paziņoja Pentagons.

"Mēs tagad redzam nelielu skaitu, kas, šķiet, atvirzās no Kijivas, tas notiek tajā pašā dienā, kad krievi saka, ka viņi atvelk spēkus," sacīja Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs. "Taču mēs neesam gatavi to saukt par atkāpšanos vai pat atvilkšanu," norādīja Kērbijs. "Mēs domājam, ka viņiem prātā droši vien ir pārpozicionēšanās, lai noteiktu prioritāti citviet."

"Mums visiem ir jābūt gataviem redzēt lielu ofensīvu pret citiem Ukrainas reģioniem," sacīja Kērbijs. "Tas nenozīmē, ka draudi Kijivai ir beigušies.

Krievija nav sasniegusi savu mērķi ieņemt Kijivu, taču viņi joprojām var izvērstu milzīgu brutalitāti pret valsti, ieskaitot Kijivu."


29.03.2022 23.00

Polijas valdība otrdien ierosinājusi aizliegt ogļu importu no Krievijas sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā, kļūstot par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas spērusi šādu soli. Polija ik gadu importē deviņus līdz desmit miljonus tonnu ogļu no Krievijas, kas ir aptuveni piektā daļa no visa ES ogļu importa. 


29.03.2022 22.25

Pašreizējā stadijā nav izveidojušies tādi apstākļi, lai Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē īstenotu Francijas iecerēto humāno misiju un palīdzētu tās iedzīvotājiem. To pēc kārtējās Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavēstīja Makrona birojs, ziņo LETA.

Makrons izklāstījis Putinam misiju, ko Francija vēlētos īstenot kopā ar Turciju un Grieķiju, lai evakuētu cilvēkus no Mariupoles. Putins sacījis, ka "viņš par to padomās", pirms sniegt atbildi, paskaidroja Elizejas pils amatpersona.


29.03.2022 22.17

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politologs Andris Sprūds Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" vērtēja, ka pašreizējā situācijā, kad "Krievijas buldozers" ir iebuksējis pēc Ukrainas parādītā cīņas spara, Krievija ir spiesta veikt zināmas sarunas ar Ukrainu. Taču karš turpinās, tostarp bruņoto spēku zvērības un brutalitāte.

Sprūds atzīmēja, ka Krievija ir ieņēmusi pietiekoši lielu daļu Ukrainas teritorijas, tāpēc Krievijas un Ukrainas sarunas būs ļoti sarežģītas.

Tikmēr Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks norādīja, ka Krievijas kara mērķi īsti nav sasniegti un tās bruņotie spēki Ukrainā ir sastapušies ar nopietnu pretestību. "Tāpēc tas solis par atkāpšanos no Kijivas ir gana loģisks," sacīja Rostoks.

Viņaprāt, turpmākās kaujas notiks ne tikai Ukrainas dienvidos un austrumos, bet zināmā mērā arī Ukrainas ziemeļos.


29.03.2022 21.20

ASV prezidents Džo Baidens reaģējis uz Krievijas–Ukrainas pārstāvju sarunu progresu Stambulā. Tāpat kā citi rietumvalstu līderi, Baidens izteicies piesardzīgi: "Paskatīsimies, vai viņi izpildīs to, ko piedāvā." ASV prezidents piebilda: "Bet līdz tam mēs saglabāsim vērienīgās sankcijas un turpināsim nodrošināt Ukrainas karavīrus ar aizsardzībai nepieciešamajiem resursiem."


29.03.2022 20.55

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs intervijā raidsabiedrības “BBC” ukraiņu redakcijai izteicis optimistisku prognozi, ka Krievijas uzbrukums Ukrainā varētu izbeigties tuvākā mēneša laikā.

“Domāju, ka aprīļa beigās vai maija sākumā visam vajadzētu pakāpeniski beigties,” teica Arestovičs.

Viņš norāda, ka sākumā Krievijas karaspēks īstenojis uzbrukumus astoņos virzienos, bet tagad palikuši tikai divarpus. “Tagad viņu galvenais uzdevums būs piebeigt Mariupoli un aplenkt Donbasa operāciju zonu,” spriež Arestovičs.

Arestovičs apšauba, ka gadījumā, ja Krievijas līderis Vladimirs Putins tiks iedzīts stūrī, Kremļa saimnieks varētu ķerties pie atomieroču izmantošanas.

“Tas ir cilvēks ar labu manikīru, kurš sēž 20 metru attālumā no sarunas biedriem un no visa baidās. Viņš būvē pilis un jahtas, uztur mīļākās. Ne jau tādēļ, lai ietu bojā kodolkara liesmās,” uzskata Arestovičs. Pēc viņa domām, pat ja Putins dotu pavēli sākt kodolkaru, viņu, ļoti iespējams, nošautu paša apsardze.

“Pret mums karo absolūts ļaunums, īsti sātanisti, bet mūsu uzvara jāpanāk ne jau ar to, ka mēs nogalināsim daudz cilvēku, bet gan pašiem nekļūstot par zvēriem un barbariem kā viņi.”


29.03.2022 18.36

Ukrainā mājās no gūsta atgriezies un valsts apbalvojumu saņēmis robežsargs Romāns Gribovs, kurš kara sākumā Čūsku salas aizstāvju vārdā atteicās izpildīt Krievijas okupācijas spēku pavēles un veltīja krievu karakuģim tagad jau par leģendāru kļuvušo novēlējumu.

24. februārī Krievijas karakuģi pietuvojās Čūsku saliņai Melnajā jūrā, ko sargāja neliela Ukrainas robežsargu vienība. Krievijas spēki pavēlēja ukraiņiem nolikt ieročus un nepretoties okupantiem, pretējā gadījumā draudot atklāt uguni pret salas aizstāvjiem.

Gribovs uz šiem draudiem atbildēja ar frāzi “Russkij vojennij korabļ, idi na**i!” (Krievu karakuģi, ej di**t!).

Ukrainas amatpersonas sākotnēji ziņoja, ka visi 13 salas aizstāvji ir gājuši bojā. Tikmēr robežsarga drosmīgā atbilde ienaidniekam kļuva par simbolu Ukrainas tautas cīņai pret okupantiem.

Vēlāk gan kļuva zināms, ka salas aizstāvji ir dzīvi un nokļuvuši Krievijas gūstā. Krievija un Ukraina pagājušonedēļ veica karagūstekņu apmaiņu, un Gribovs varēja atgriezties pie savējiem.

“Gribu pateikties Ukrainas tautai par atbalstu. Mēs to ļoti jūtam. Tas mūs iedvesmo. Mūsu pusē ir spēks un taisnība. Un mēs uzvarēsim! Slava Ukrainai!” vēsta Gribovs.


29.03.2022 17.09

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņojusi, ka atbildes soļi, ko Krievija grasās spert saistībā ar vīzu izsniegšanu “nedraudzīgo valstu” pilsoņiem, neskaršot “ierindas pilsoņus”.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka Krievija varētu spert atbildes soļus pret rietumvalstu sankcijām un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu “nedraudzīgo valstu” pilsoņiem.

Krievijai ir oficiāls “nedraudzīgo valstu” saraksts, kurā iekļauti vairāki desmiti valstu. Šo valstu vidū ir arī Latvija un visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Taču otrdien Zaharova pavēstīja, ka ierobežojumi neskars vienkāršos Eiropas Savienības (ES)  valstu pilsoņus; tāpat neesot plānots noteikt jaunus ierobežojumus ES valstu pilsoņiem, kas pašlaik uzturas Krievijā.


29.03.2022 15.19

Turcijas lielpilsētā Stambulā beigušās Krievijas un Ukrainas delegāciju miera sarunas.

Ukrainas delegācija izklāstīja savu plānu par karadarbības izbeigšanu. Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes.

Taču apmaiņā pret šādu piekāpšanos Krievijas prasībām Ukraina pieprasa, lai starptautiskā sabiedrība Kijivai sniegtu stingras drošības garantijas. Ukraina vēsta, ka tās varētu izpausties kā starptautisks līgums, ko parakstītu ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla. Ukraina vēlas, lai šīs valstis nodrošinātu ko līdzīgu NATO dibināšanas līguma 5. panta saistībām: ja pret Ukrainu tiktu sākts jauns uzbrukums, šo valstu pienākums būtu doties palīgā Ukrainai. Ukraina arī vēlas, lai šīs valstis palīdzētu tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz pat 15 gadu, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā.

Savukārt jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņojis, ka sarunas ar Ukrainu bijušas konstruktīvas; Krievija izskatīs Ukrainas priekšlikumus, par kuriem tiks ziņots Putinam.


29.03.2022 14.58

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka nolēmusi “kardināli samazināt” militārās operācijas Kijivas un Čerņihivas virzienā.

Šo informāciju apstiprina arī Ukrainas bruņotie spēki, kas vēsta, ka Krievijas armijai šajos virzienos radušās lielas problēmas ar karaspēka rotāciju.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien paziņoja, ka Krievija turpmāk vairāk koncentrēsies uz "Donbasa atbrīvošanu". Ukrainas vadība secina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izgāzies, tādēļ tagad Krievija centīsies noturēt un paplašināt okupētās teritorijas Ukrainas austrumos.


29.03.2022 14.50

Krievijas valdība nolēmusi, ka jauniem vīriešiem, kas strādā informācijas tehnoloģiju (IT)  nozarē, būs iespēja atlikt iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā. 12 mēnešu ilgs obligātais militārais dienests Krievijā jāiziet visiem vīriešiem vecuma grupā no 18 līdz 27 gadiem. Taču iespējami dažādi izņēmumi, piemēram, ja vīrietis mācās augstskolā vai aprūpē tuviniekus.

Tagad izņēmums attiecināts arī uz IT nozarē strādājošiem, kam ir augstākā izglītība un kas attiecīgā uzņēmumā nostrādājuši vismaz vienu gadu.

Domājams, ka ar šo soli Krievija mēģina apturēt IT speciālistu aizplūšanu no valsts. IT nozares pārstāvji vēsta, ka mēneša laikā kopš Ukrainas kara sākuma Krieviju pametuši jau vismaz 70 000 IT speciālistu, kas pārcēlušies dzīvot un strādāt citās valstīs.


29.03.2022 14.37

Francijas sporta preču tirdzniecības tīkls “Decathlon” paziņojis, ka apturēs darbību Krievijā. Uzņēmums vairāk nekā mēnesi tika asi kritizēts par vilcināšanos aiziet no Krievijas tirgus; izskanēja aicinājumi boikotēt “Decathlon” veikalus citās valstīs. Krievijā uzņēmumam bija 60 veikalu ar 2500 darbinieku.

Ukrainas kara pretinieki vēlas panākt, lai no Krievijas tirgus aiziet arī citi Francijas uzņēmumi, piemēram, lielveikalu tīkls “Auchan”, kam Krievijā ir vairāk nekā 300 veikalu ar 41 000 darbinieku.


29.03.2022 13.41

Krievijas īstenotā apšaudē, kas bija vērsta pret Mikolajivas apgabala administrācijas ēku, otrdien nogalināti septiņi cilvēki, vairāk nekā 20 ir cietuši.

“Sagrāva pusi ēkas, manā kabinetā trāpīja, nelieši!” vēsta Mikolajivas apgabala vadītājs Vitālijs Kims, kurš pats uzbrukumā nav cietis.

Pēc viņa domām, apšaude liecina, ka Krievijas karaspēks šobrīd negrasās ieņemt Mikolajivu, jo tādā gadījumā nepostītu infrastruktūru, kas pašiem būtu vajadzīga.


29.03.2022 13.25

Krievija otrdien nolēma izraidīt no valsts vairākus Latvijas un pārējo Baltijas valstu diplomātus. Tas ir atbildes gājiens uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no Baltijas valstīm, kas tādējādi protestēja pret Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēsta, ka no Latvijas vēstniecības Maskavā tiks izraidīti trīs diplomāti.


29.03.2022 12.34

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien paziņoja, ka “speciālās militārās operācijas” pamatmērķi Ukrainā esot sasniegti un turpmāk Krievijas karaspēks varēs koncentrēties uz galveno mērķi, kas ir “Donbasa atbrīvošana”.

Ukraina norāda, ka patiesībā Krievijai ne tuvu nav izdevies sasniegt savus mērķus, kas paredzēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas. Tādēļ tagad Kremlim nācies mainīt savu stratēģiju, koncentrējoties uz okupētās teritorijas noturēšanu un paplašināšanu Ukrainas austrumos.


29.03.2022 12.00

Pirms Ukrainas un Krievijas sarunu sākuma Stambulā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba savas delegācijas pārstāvjiem ieteica neko neēst un nedzert sarunās, kā arī iespēju robežās nepieskarties virsmām. Kuleba par to pastāstīja Ukrainas ziņu kanālam “Ukraina 24”.

Šāds aicinājums izskanēja pēc mediju vēstītā, ka trīs cilvēki, kas marta sākumā piedalījušies miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, pēc tam sajutuši saindēšanās simptomus. Viņu vidū bijis arī Krievijas miljardieris Romāns Abramovičs, kurš mēģināja būt par vidutāju starp abām karojošām pusēm.

Tikmēr Krievijā ietilpstošās Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs iestājies pret miera sarunu turpināšanu, paužot, ka Krievijai jāpabeidz Ukrainā iesāktais, vēsta "Meduza.io".


29.03.2022 11.28

Krievijas Ārlietu ministrija izsaukusi trīs Baltijas valstu vēstniekus saistībā ar lēmumu par diplomātu izraidīšanu. Tas paredzēts kā atbildes solis pēc Baltijas valstu koordinēta lēmuma izraidīt no savām valstīm vairākus Krievijas diplomātus, ziņo “Ria Novosti”.

Marta vidū ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") lēmis par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku pasludināšanu par Latvijā nevēlamām personām. Šo personu līdzšinējā darbība diplomātiskajā piesegā nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas Republikai, informēja Ārlietu ministrijā.


29.03.2022 10.44

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirms Stambulā notiekošajām Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām sacīja, ka tagad ir pienācis laiks sagaidīt rezultātus.

Erdogans norādīja, ka "abām pusēm ir jāpārtrauc šī traģēdija".

Turcija ir NATO dalībvalsts, un Erdogans Krievijas iebrukumu Ukrainā dēvēja par nepieņemamu, tomēr viņš vienlaikus cenšas ieņemt iespējamā samierinātāja lomu.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzrunā Krievijas un Ukrainas delegāciju puses Stambulā 2022. gada 29. martā.

29.03.2022 10.34

Turcijas pilsētā Stambulā sākušās Ukrainas un Krievijas delegāciju klātienes sarunas, vēstī BBC.


29.03.2022 10.01

29. martā ieplānoti trīs humānie koridori, kas ir saskaņoti no abu karojošo valstu puses.

Civiliedzīvotāju evakuācija varētu notikt maršrutos Mariupole–Zaporižja, Melitopole–Zaporižja, kā arī Enerhodara–Zaporižja.

Krievijas puse šodien, līdzīgi kā citās dienās, uzstāj, ka evakuācija jāveic arī pa koridoriem, kas ved uz Krievijas teritoriju, kā arī Krievijas spēku ieņemtajām daļām Doneckas apgabalā. Ukraina šos ceļus nesaskaņo un uzskata tos par nedrošiem.


29.03.2022 09.30

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā vērtējumā par situāciju Ukrainā aizvadītajā diennaktī vēstījusi, ka "Ukrainas spēki turpināja lokālus pretuzbrukumus uz ziemeļiem no Kijivas, tai skaitā Irpiņā, Bučā un Hostomeļā".

Šiem pretuzbrukumiem esot bijuši zināmi panākumi un ir izdevies Krievijas spēkus izstumt no vairākām pozīcijām.

Vienlaikus briti uzskata, ka Krievijas armija aizvien rada ievērojamus draudus Kijivai.


29.03.2022 09.26

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" aicināja cilvēkus līdz 31.martam ziedot velosipēdus uz Latviju atbraukušajiem Ukrainas bēgļiem. Pirms velosipēdu nodošanas ukraiņiem organizācija tos saved kārtībā. Aicina ziedot arī velo ķiveres, bērnu sēdeklīšus.

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Kārlis Krēķis intervijā LTV pastāstīja, ka šonedēļ pie bēgļiem varētu nonākt 20 velosipēdi, bet kopumā vairāk nekā simts.


29.03.2022 07.56

Rīgas domes izveidotajos Ukrainas bēgļu atbalsta centros šonedēļ vērojams neliels kritums – centrā ierodas 400–500 cilvēki dienā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Vienlaikus Rīga tuvojas maksimālai kapacitātei bēgļu bērnu uzņemšanai skolās. Bija paredzēts uzņemt kopumā 1300 bērnus, un šobrīd jau ir uzņemti 1100. Jau vietu nepietiek bērnudārzos, kur uzņemti 500 bērni.


29.03.2022 07.39

Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko apgalvo, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainai līdz šim ir radījis zaudējumus 565 miljardu dolāru apmērā. Šajā summā esot ierēķināti gan tiešie, gan netiešie zaudējumi.

Valsts infrastruktūrai, piemēram, autoceļiem, dzelzceļam un lidostām, radītie postījumi esot mērāmi 119 miljardos dolāru, bet privātajiem īpašumiem nodarītie zaudējumi pārsniedzot 90 miljardus dolāru.

Ukrainas valdība šogad nodokļos neieņemšot 48 miljardus dolāru, bet tiešo ārvalstu investīciju veidā valsts zaudēšot 54 miljardus dolāru.


29.03.2022 07.36

ASV Aizsardzības departaments uzskata, ka Krievijas pirmā prioritāte ir tieši Donbasa reģiona sagrābšana. Amerikāņu militārie analītiķi domā, ka šādai rīcībai ir trīs skaidrojumi: aplenkt ukraiņu spēkus, lai nepieļautu to pārvietošanos uz citām karadarbības zonām, un nostiprināt savas pozīcijas pirms turpmākajām diplomātiskajām sarunām. Tas liecinot arī par izmaiņām militārajā stratēģijā, jo Krievijas karaspēks joprojām nemēģina uzbrukt Kijivai.


29.03.2022 07.32

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā naktī publicētajā videouzrunā apstiprināja, ka ukraiņu spēkiem ir izdevies atgūt savā kontrolē galvaspilsētas Kijivas priekšpilsētu Irpiņu.

Taču Zelenskis norādīja, ka nav pamata priecāties, jo ap Kijivu turpinoties intensīvas cīņas. Krievijas karaspēks kontrolējot ceļus un vairākas apdzīvotas vietas uz ziemeļiem no galvaspilsētas, kā arī pārgrupējot savas vienības. Arī Kijivas apgabala militārā administrācija ir paziņojusi, ka iebrucēju spēki gatavojoties jaunām uzbrukuma operācijām reģionā.

Zelenskis sacīja, ka smagas cīņas notiek arī Černihivas, Sumu un Harkivas apgabalos, kā arī Donbasā.


29.03.2022 07.22

Ukrainas spēki, pretojoties Krievijas iebrukumam, sekmīgi darbojas uz sauszemes, bet diez vai tiem izdosies gūt lielus panākumus jūrā, jo Ukrainas jūras spēki ir gandrīz iznīcināti, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" komentēja bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Viņš apšaubīja Ukrainas iespējas iznīcināt Krievijas kuģus, kas atrodas lielā attālumā no Ukrainas krastiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā vienu no Krievijas kuģiem izdevās iznīcināt ar prettanku ieročiem.


29.03.2022 07.14

"Spēcīgs" kiberuzbrukums ir skāris Ukrainas lielāko fiksēto līniju telekomunikāciju uzņēmumu "Ukrtelecom", ziņo Amerikas Savienoto Valstu žurnāls "Forbes". Tas raksturots kā vissmagākais kiberuzbrukums Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma februārī, un tas ir samazinājis uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.


29.03.2022 06.59

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Krievija uz Ukrainas austrumiem ir nosūtījusi privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņus. Briti lēš, ka kaujas operācijās Ukrainā varētu iesaistīt vairāk nekā tūkstoti "Vagner" kaujinieku, kuri līdz šim piedalījās karadarbībā Sīrijā un vairākās Āfrikas valstīs.

Visticamāk, "Vagner" algotņu iesaistīšana Ukrainas karā ir saistīta ar Krievijas milzīgajiem zaudējumiem un iestrēgušo uzbrukumu gandrīz visos virzienos.


29.03.2022 06.43 

Ziņu aģentūra "Associated Press" ziņo par Trostjaņecas pilsētas atbrīvošanu Ukrainas austrumu daļā. Reportieri arī fiksēja ukraiņu karavīrus uz tankiem, kurus sveica vietējie iedzīvotāji. Pie pilsētas redzama iznīcināta vai pamesta pretinieka militārā tehnika, tai skaitā tanki.

Tomēr Kijivas apgabala militārā administrācija brīdina, ka Krievijas karaspēks patlaban lielāko uzmanību pievērš okupēto teritoriju noturēšanai un gatavojas jaunām operācijām. Spēki tiekot koncentrēti apdzīvotās vietās un mežos.

Pie Hersonas pilsētas Ukrainas armijai izdevies apturēt kārtējo pretinieka uzbrukumu.


29.03.2022 06.22

Septiņas Eiropas Savienības valstis aicinājušas savus pilsoņus atturēties no iesaistīšanās Ukrainas militārajā pretestībā pret iebrukušo Krievijas karaspēku.

Šādu aicinājumu izteica Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Spānijas un Vācijas tieslietu ministri. Šīs valstis ir arī NATO dalībvalstis.

Pēc tam, kad 24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja ārzemniekus doties palīgā viņa valstij, iesaistoties Starptautiskajā leģionā, kas karos ukraiņu pusē. Ukraina 6. martā paziņoja, ka šim aicinājumam atsaukušies aptuveni 20 000 cilvēku.


29.03.2022 06.15

Vairums bēgļu, kas pamet Ukrainu, ir sievietes ar bērniem. Daudzi no viņiem ir pakļauti dažādiem riskiem, tostarp var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem.

Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti otrdien plāno apspriest, kā Eiropas valstis varētu vislabāk pasargāt ukraiņu bēgles no iespējamām problēmām.


29.03.2022 06.13

Stambulā ieradusies Ukrainas delegācija, kas piedalīsies otrdien gaidāmajās sarunās ar Krieviju. Tiek sagaidīts, ka sarunas būs par humānajiem jautājumiem un varētu būt mēģinājumi vienoties par uguns pārtraukšanu.

Ukrainas delegācijas galvgalī ir aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, bet Krievijas delegāciju vada prezidenta Vladimira Putina padomnieks Vladimirs Medinskis.

Sarunām vajadzētu sākties pulksten desmitos pēc Latvijas laika.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas.  Tas Krievijai esot bijis pats galvenais un pirmais jautājums, un tieši šo iemeslu dēļ Maskava esot sākusi karu.


29.03.2022 06.02

Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks gatavojas uzbrukuma operācijām, pirmdien lietotnē "Telegram" paziņoja Kijivas apgabala militārā administrācija.

"Ienaidnieks koncentrējas uz okupēto teritoriju noturēšanu un gatavošanos uzbrukuma operāciju atjaunošanai. Okupants veic pārgrupēšanos, koncentrē tehniku apdzīvotās vietās un mežos, lai novērstu tās sabojāšanu ar uguni," norādīts paziņojumā.

Krievijas militārā vadība mēģinot uzkrāt rezerves un atjaunot vienību kaujasspēju, kuras cietušas zaudējumus kara pirmajā mēnesī.


Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 28. martā


KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt