Krievijas galvaspilsētas Maskavas tiesa šodien piespriedusi 300 000 rubļu jeb nedaudz vairāk kā 5000 latu lielu naudassodu asociācijai „Golos". Šī asociācija, kas cīnās par vēlētāju tiesībām un bieži ziņo par pārkāpumiem vēlēšanu laikā, sodīta par likuma par Nekomerciālo organizāciju darbību pārkāpšanu. Proti, tiesa atzinusi, ka „Golos" un tās vadītāja Lilija Šibanova turpina saņemt finansējumu no ārvalstīm, nodarbojas ar politisko darbību, taču joprojām nav reģistrējusies ārvalstu aģentu sarakstā.
Lilija Šibanova izvirzītās apsūdzības noliegusi, paziņojot, ka kopš likuma stāšanās spēkā pagājušā gada rudenī ārvalstu finansējums nav saņemts, turklāt nekāda politiskā darbība netiek īstenota, jo asociācija neizpilda neviena politiskā spēka pavēles un nav neviena aģents. Viņa gan norādījusi, ka asociācijas „Golos" izstrādātās iniciatīvas Krievijas prezidenta administrācija ir ņēmusi par pamatu vēlēšanu likumdošanas reformēšanai un pašlaik par šiem ierosinājumiem spriež valsts dome. Par spīti šiem apgalvojumiem, arī pati Šibanova kā izpilddirektore saņēmusi 100 000 tūkstošu rubļu lielu naudassodu.
Kā intervijā radiostacijai „Eho Moskvi" paziņojis „Golos" izpilddirektores vietnieks Grigorijs Melkoņjancs, asociācija pašlaik visiem iespējamiem līdzekļiem mēģinās panākt skaidrojumus no tieslietu ministrijas, taču savu darbību tā apturēt negrasās. Kā apgalvo G. Melkoņjancs, asociācija turpinās strādāt tikai par Krievijas ziedojumiem, maksimāli centīšoties saglabāt organizāciju, ja Tieslietu ministrija nemēģinās kaut kādā veidā likvidēt vai apturēt „Golos” darbību. Iespējams būs jāveido arī kāda jauna organizācija, taču organizācija savu darbu nepārtrauks.
Par pērn “Golos” piešķirto Andreja Saharova balvu cilvēktiesību aizstāvēšanā, organizācija saņēma 7000 eiro, taču atteicās no tiem. „Šie septiņi tūkstoši eiro nekad netika ieskaitīti mūsu kontā un tika aizsūtīti atpakaļ. Tā bija prēmija, bet dažiem šķita, ka tas ir pamats šādai tiesvedībai, tāpēc tagad apdraudētas ir visas nekomerciālās organizācijas,” saka Melkoņjancs.
Kā iepriekš vairākkārt izteikušies Krievijas preses pārstāvji, nekomerciālo organizāciju darbības likums varētu būt vērsts pret to, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu dažādas politiski aktīvas opozīcijas organizācijas. Taču pēdējā laikā saņemtā informācija liecina, ka notiek vēršanās arī pret pilnīgi ar politiku nesaistītām organizācijām. Piemēram, ceturtdien preses uzmanības centrā ir uzsāktās pārbaudes Piemaskavas labdarības organizācijā „Palīdzība ar mukoviscidozi slimajiem". Šajā organizācijā apvienojušies ar neārstējamo mukoviscidozi slimojošie un viņu tuvinieki. Arī šai organizācijai tiek prasīts reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. Lai arī šī organizācija no Lielbritānijā bāzēta labdarības fonda tiešām ir saņēmusi vairāk nekā 250 000 tūkstošus rubļu, tā tiek apsūdzēta par sadarbību ar varas iestādēm, aizstāvot savu pacientu tiesības.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsver, ka atbalsta NVO darbību Krievijā. „ Mēs atzinīgi vērtējam NVO darbību. Pat vēl vairāk – atzinīgi vērtējam arī dažus mūsu opozīcijas kolēģus! Kāpēc? Tāpēc, ka es personīgi esmu tajā ieinteresēts. Tāpēc, ka gan centrā, gan perifērijā ir daudz izpausmju nepieņemamai attieksmei pret cilvēkiem, likuma pārkāpumiem no varas pārstāvju puses un pati vara uz to vāji reaģē vai nereaģē vispār. Tāpēc, protams, ka man kā konstitūcijas garantam, kā cilvēkam, kuru izvēlējusies lielākā daļa mūsu pilsoņu ir ļoti svarīgi zināt, kas notiek, un uz to laikus reaģēt,” saka Putins.
“Ārvalstu aģentu' likums un vēršanās pret opozicionāriem, kas šajās dienās izpaudusies kā opozīcijas aktīvista Konstantīna Ļebedeva notiesāšana uz divarpus gadiem cietumā par piedalīšanos protestos un tiesvedības atsākšana pret Vladimiru Putinu kritizējošo blogeri Aleksaju Navaļniju, piesaista arī starptautisko cilvēktiesību organizāciju uzmanību.
“Human Rights Wach” un “ Amnesty International” ziņo, ka cilvēktiesību jomā Krievijā pašlaik ir visdrūmākā situācija, salīdzinot ar visu postpadomju telpu: „Šķiet, ka Krievijas amatpersonām cilvēktiesību pārkāpumi īpaši neinteresē. Tik tiešām – amatpersonas bieži pat cenšas graut ārvalstīs esošo cilvēktiesību aizstāvju tīklu integritāti, vienlaikus noraidot cilvēktiesības pašmājās kā Rietumu izgudrojumu, kuram ir ierobežota pielietojamība Krievijas pilsoņu interešu nodrošināšanā,” secina „Amnesty International” pārstāvis Džons Dalheizens.
Cilvēktiesību aizstāvji skaidro – trešās Vladimira Putina prezidentūras laikā Krievijā tiek pieredzētas represijas iepriekšējos periodos nepieredzētā apmērā. Minētas tādas lietas, kā politisko aktīvistu vajāšana un ieslodzīšana, kratīšanas nevalstisko organizāciju birojos un pulcēšanās brīvības ierobežošana.
Tiek ziņots, ka pārbaudes uzsāktas arī vairākās citā organizācijās, kas aizstāv slimu cilvēku intereses. Par šiem jautājumiem šodien tika iztaujāts arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš atkārtoti paziņoja, ka nekā slikta savu ārvalstu finansētāju vārdu publiskošanā nesaskata, bet presi apsūdzējis par to, ka tā vienkārši pārāk sabiezina krāsas
