Katru reizi, tuvojoties Krievijas Valsts domes vēlēšanām, daļā sabiedrības gan pašā Krievijā, gan ārpus tās pavīd cerību stariņš par to, ka šoreiz balsojums kaut ko varētu mainīt.
Vai nostrādās "gudrās balsošanas" taktika?
Taču arī šogad šis stariņš ļoti ātri tika apdzēsts, gan notiesājot un ievietojot cietumā populārāko opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju, gan nepielaižot vēlēšanām citus viņa līdzgaitniekus, gan pasludinot viņa radītās un vadītās organizācijas par ekstrēmistiem.
Un, kad politiskās spēles lauks ir pilnībā attīrīts, vēl atliek tikai panākt to, lai par konkurentiem pēc iespējas mazāk ziņotu arī mediji. Piemēram, piektdien tehnoloģiju kompānijas “Apple” un “Google” no saviem veikaliem bija spiestas dzēst Navaļnija lietotni, kas popularizēja “gudrās balsošanas” taktiku.
Var gandrīz droši apgalvot, ka šajās vēlēšanās ir tikai viena intriga, proti par to, vai un cik veiksmīgi nostrādās Navaļnija savulaik ierosinātā gudrā jeb viedā balsošana.
Tā ir balsošana par jebkuru citu politiķi, kurš varētu atņemt balsis valdošās partijas “Vienotā Krievija” pretendentiem. Un visai savdabīgi, ka Navaļnija atbalstītāji šoreiz aicina balsot par Krievijas Komunistisko partiju, kas gan arī uzskatāma par režīma atbalstītu opozīcijas partiju.
Putins baidās no Baltkrievijas scenārija atkārtošanās
Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis, lai arī sasniedzamais mērķis ir visai nereāls, Krievijas opozīcijai galvenais ir traucēt valdošajai partijai gūt pārliecinošu uzvaru.
“Visticamāk, balsošana par vienu no režīma partijas kandidātiem neviesīs izmaiņas ne Krievijas iekšpolitikā, ne ārpolitikā.
Opozīcijas mērķis un uzdevums ir parādīt, ka opozīcija ir spējīga mobilizēt atbalstītājus un atbalstīt tos kandidātus, par kuriem režīms nevēlas, lai sabiedrība tik daudz balsotu,” norāda Balodis.
“Pati opozīcija gan arī ir neērtā situācijā, jo reāli kandidāti, kuri varētu kaut ko mainīt, vēlēšanām netiek pielaisti. Eksistē šī viedās balsošanas sistēma, taču paši opozicionāri atzīst, ka Valsts domes vēlēšanās pretoties valdošajai partijai ir ārkārtīgi sarežģīti. Uzticamāki un nedaudz labāki rezultāti parasti ir zemāka līmeņa vietējās un reģionālās vēlēšanās.”
Kā intervijā televīzijas kanālam “Dožģ” norāda ekonomikas profesors Sergejs Gurijevs, lielu ietekmi uz šī gada vēlēšanām Krievijā ir atstājuši pērnā gada notikumi Baltkrievijā, kur acīmredzamā vēlēšanu rezultātu viltošana izraisīja plašus sabiedrības nemierus.
99% neder, bet ar 51% nepietiek
Kā uzskata Gurijevs, pašlaik var novērot, ka Krievijas valdošā elite un prezidents Putins ļoti baidās no šāda scenārija atkārtošanās, tāpēc Krievijas vadība ir nopietnas dilemmas priekšā.
“Vladimirs Putins negrib uzvarēt vēlēšanās ar 95 vai 90 procentiem balsu. Viņš grib radīt priekšstatu, ka vēlēšanas ir vairāk vai mazāk atklātas, jo viņš vēlas parādīt, ka ir populārs prezidents.
Ja viņš uzvarētu ar 99% balsu, tas nedotu viņam nekādu leģitimitāti. 70 procenti – dotu,” uzskata Gurijevs.
“No otras puses, ja viņš uzvarētu ar 51 procentu balsu, rastos ļoti daudz jautājumu. Varbūt paņemt un aizvest uz vēlēšanām visus savus radus un draugus, kuriem nepatīk Putins, un varbūt vienreiz uzvarēt vēlēšanās?
Tāpēc mūsu autokrātam ir ļoti sarežģīta dilemma – neiegūt pārāk daudz balsu, bet saglabāt ilūziju par konkurenci, lai varētu teikt, ka es esmu likumīgi ievēlēts līderis, nevis kaut kāds Leonīds Iļjičs Brežņevs.”
Balsošanas pirmajās stundās jau saņemtas ziņas par sen mirušu cilvēku vārdu iekļaušanu vēlētāju sarakstos, par kiberuzbrukumiem attālinātās balsošanas vietnēm, kā arī žurnālistu darba ierobežošanu vēlēšanu iecirkņos.
Krievijas parlamenta vēlēšanas turpināsies līdz svētdienai.
