Savčenko turēta ieslodzījumā Krievijā jau gadu. Maskava viņu vaino divu Krievijas žurnālistu nāvē pagājušajā vasarā Ukrainas austrumos, pret viņu ierosināta arī krimināllieta par nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Ukraina un Savčenko apsūdzības kategoriski noliedz, sakot, ka piloti Ukrainas austrumos nolaupīja prokremliskie separātisti un tad aizveda uz Krieviju. Tiesas sēde notiek Krievijas pilsētā pie robežas ar Ukrainu īpaši pastiprinātas drošības apstākļos.
Krievijas varasiestāžu izvēlētā vieta, kur notiek tiesas process - Rostovas apgabala Doņeckas pilsēta - robežojas ar konflikta zonu Ukrainas austrumos. Ceturtdienas rītā perimetrā ap tiesas ēku izvietoti policisti, ieradās īpašās uzdevumu vienības OMON automašīnas, izvietoti drošībnieki ar automātiem, arī snaiperi, vēsta ziņu aģentūra „Interfax.”
Savčenko ieslodzījumā Krievijā pavadījusi jau gadu. Pagājušajā nedēļā viņu no Maskavas cietuma pārveda uz Rostovas apgabalu. Ceturtdien ir tiesas procesa sākotnējā sēde, kas notiek aiz slēgtām durvīm. Tās laikā apsūdzības un aizsardzības puses izsaka savas pozīcijas un tiks noteikts datums, kad tiesa sāks izskatīt lietu pēc būtības.
Saskaņā ar Krievijas versiju, Savčenko pagājušā gada jūnijā karoja Donbasā ukraiņu brīvprātīgo bataljonā „Aidar”. Apsūdzībā teikts, ka Savčenko esot noteikusi divu Krievijas valsts televīzijas un radio kompānijas VGTRK žurnālistu koordinātas, un pēc šīm koordinātām viņu ar mīnmetēja uguni nogalinājuši Ukrainas spēki. Pēc tam viņa bez dokumentiem nelikumīgi šķērsojusi Krievijas robežu, kur aizturēta un vēlāk nogādāta Maskavā. Apsūdzībā par līdzdalību slepkavībā Savčenko draud līdz 25 gadu cietumsods.
34 gadus vecā Savčenko, kas Ukrainā kļuvusi par pretošanās simbolu Krievijas agresijai, visas apsūdzības kategoriski noliedz. Militāro sasniegumu un izteikti patriotiskās nostājas dēļ Ukrainas prezidents viņai piešķīris nācijas varones titulu, turklāt viņa būdama ieslodzījumā Krievijā pat ievēlēta par Ukrainas parlamenta deputāti. Tikmēr Krievijas medijos viņa regulāri tiek dēmonizēta, bet tiesā apsūdzēta par līdzdalību divu Krievijas žurnālistu noslepkavošanā, kad viņa apšaudes laikā koriģēja mīnmetēja uguni. Pilote saka, ka viņu sagūstīja prokremliskie separātisti vēl pirms žurnālistu nogalināšanas, bet pēc tam slepus aizveda uz Krieviju. Ieslodzījuma laikā Maskavā viņa pieteica badastreiku un atteicās no ēdiena vairāk nekā 80 dienas, bet to pārtrauca martā nopietnu veselības problēmu dēļ.
"Mums pašlaik ir svarīgi Nadju vispirms ieraudzīt, jo neesam viņu redzējuši divas nedēļas. Viņa tika izvesta no aizturēšanas centra Maskavā uz Rostovu un tiksi pirmdien uzzinājām, kur viņa atrodas. Mums netika dota iespēja ar viņu tikties. Tagad gribam pārliecināties par viņas veselības stāvokli un ar viņu parunāt," paudis viens no Savčenko advokātiem Nikolajs Polozovs.
Šīs nedēļas sākumā Kijevā viņas advokāts Iļja Novikovs paziņoja, ka var pierādīt Savčenko alibi - aizstāvības rīcībā ir tālruņu pozicionēšanas dati, kas apliecina, ka žurnālistu nāves brīdī Savčenko jau atradusies Krievijas atbalstīto kaujinieku gūstā.
Bet otrs pilotes advokāts Marks Feigins paziņojis, ka Krievijas un Ukrainas specdienesti apsprieduši Savčenko iespējamu apmainīšanu pret krievu karavīriem Jevgēņiju Jerofejevu un Aleksandru Aleksandrovu. Ukrainas armija abus sagūstīja maijā valsts austrumos. Pratināšanā viņi atzinās, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri.
Tikmēr Ukrainas ģenerālprokuratūra ierosinājusi kriminālprocesu pret septiņām personām par līdzdalību Savčenko nolaupīšanā. Par to paziņojis ģenerālprokuratūras vadītāja vietnieks Jurijs Stoljarčuks, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNN. Vārdus, kas ir sarakstā, viņš nenosauca. Bet saskaņā ar Stoljarčuka teikto, tie ir septiņi Krievijas pilsoņi, tostarp augstas amatpersonas. Viņš atklāja, ka starp tiem ir trīs tiesneši, kas lēma par Savčenko apcietināšanu, kā arī kāda augsta ranga amatpersona Krievijas Ārlietu ministrijā.
Ukraiņu pilotes Savčenko turēšana ieslodzījumā Krievijā izpelnījusies nosodījumu rietumvalstīs, kur pieprasīta viņas atbrīvošana. Kijeva piloti uzskata par gūstekni, kura ir jāatbrīvo saskaņā ar februāri noslēgto Minskas vienošanos. Jau pēc nokļūšanas cietumā Krievijā Savčenko pērn rudenī tika ievēlēta Ukrainas parlamentā kā deputāte. Vēlāk viņa apstiprināta kā Ukrainas delegācijas locekle Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, līdz ar to iegūstot tiesisko imunitāti. Kijeva uzstāj, ka tas ir vēl viens iemels Savčenko atbrīvošanai.
Bet Latvijā biedrība „Latvijas Ukraiņu kongress” paziņojusi, ka ceturtdien aicina piedalīties akcijā pie Krievijas vēstniecības Rīgā pulksten 13.30 Savčenko un Ukrainas atbalstam.
Jau ziņots, ka Kijeva, rietumvalstis un NATO norāda, ka ir skaidras liecības, ka prokremliskos separātistus Ukrainas austrumos kopš pagājušā gada pavasara Krievija atbalsta ar ieročiem un karavīriem. Maskava apsūdzības noliedz, uzstājot, ka tie, kas kaujinieku rindām pievienojušies no Krievijas, ir brīvprātīgie. Vienlaikus pamiers Ukrainas austrumos joprojām tiek pārkāpts, un ir bažas, ka karadarbība var saasināties.
