Krievija rosina Astrumukrainā izvietot ANO miera uzturētājus

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un šīs valsts diplomāti rosinājuši izvietot konflikta zonā Austrumukrainā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera uzturētājus. Viņi garantētu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju drošību.

“Mēs uzskatām, ka būtu lietderīgi tur izvietot ANO miera uzturētājus, kas garantētu EDSO novērotāju drošību. Tas palīdzētu risināt problēmas Ukrainas dienvidaustrumos. Tomēr var runāt vienīgi par novērotāju drošības garantēšanas funkciju. Šiem spēkiem arī jāatrodas vienīgi uz spēku atdalīšanas līnijas," sacīja Krievijas pārstāvis ANO Vasilijs Nebenzja.

Krievijas pārstāvis arī norādīja, ka ANO misiju uz Ukrainu varētu nosūtīt vienīgi pēc bruņoto vienību un smagās artilērijas atvilkšanas no frontes līnijas.

Pozitīvu viedokli par oficiālās Maskavas priekšlikumu pauda arī Ukrainas vēstnieks ANO Vladimirs Jeļčenko. Viņš uzsvēra, ka rūpīgi jāizstrādā  misijas mandāts, un oficiālā Kijeva ir gatava iesaistīties šajā procesā. Tomēr diplomāts atkārtoti norādīja uz Krievijas agresiju reģionā un atbalsta sniegšanu Donbasa separātistiem.

Ukraina arī sagatavojusi savu rezolūciju iespējamai miera uzturēšanas misijas uzsākšanai valsts austrumos. Ukrainas sūtnis ANO norādījis, ka Ukrainai ir būtiski, lai starptautiskajiem miera uzturētājiem tiktu dota pieeja visai Kijevas nekontrolētajai valsts daļai, arī robežai ar Krieviju.  

Tikmēr Krievijas iecerētais rezolūcijas projekts paredz ļoti ierobežotu misiju, kas būtu domāta EDSO novērotāju drošības garantēšanai. Turklāt Maskava nevēlas redzēt miera uzturētājus Ukrainas nekontrolētajā teritorijā, kur pēc Kijevas teiktā no Krievijas puses regulāri ieplūst bruņutehnika, ieroči un karavīri.

Gaidāms, ka savstarpējo nesaskaņu dēļ šo rezolūciju būs grūti pieņemt.

Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls tikmēr izteicies, ka ir patīkami pārsteigts par Krievijas izrādīto iniciatīvu. Viņš norādīja, ka tā liecina par pārmaiņām Krievijas nostājā, ko nebūtu prātīgi izniekot.

Jau vēstīts, ka konfikts Austrumukrainā sākās  2014. gada aprīlī. Cīņās starp valdības karaspēku un prokrieviski noskaņotajiem separātistiem dzīvības zaudējuši 10 000 cilvēku, bet gandrīz trīs miljoni vietējo iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās.

 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti