Vairākos Ukrainas apgabalos skan gaisa trauksme

Šorīt vairākos Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos skanēja gaisa trauksme, jo Krievija izšāva vairākas raķetes. Vismaz viena no tām trāpīja Družkivkas pilsētā Doneckas apgabalā. Vietējās amatpersonas ziņo, ka uzbrukumā ir nodarīti postījumi divām daudzstāvu dzīvojamām ēkām un vairākām automašīnām.

Nav ziņu par to, vai ir cietuši cilvēki. Citviet Ukrainā Krievijas spēki ar artilēriju ir apšaudījuši apdzīvotās vietas tuvu frontes līnijai.

Masveida raķešu triecienu vietā Krievija arvien biežāk veic ierobežotus uzbrukumus

Ukrainas bruņoto spēku pārstāve Natālija Gumeņuka šorīt pastāstīja, ka Melnajā jūrā dežūrē divi Krievijas karakuģi, uz kuriem kaujas gatavībā varētu būt astoņas spārnotās raķetes „Kalibr”.

Viss liecinot par to, ka Krievijai trūkst šī tipa raķetes, bet krājumu papildināšana notiekot lēnām. Tāpēc krievi masveida raķešu triecienu vietā arvien biežāk veic ierobežotus uzbrukumus, norādīja Gumeņuka.

„Iepriekšējā taktika, kad ienaidnieki izmantoja ļoti daudz raķešu un nesasniedza īpašus rezultātus, neapmierināja viņu militāro vadību. Viņi ir novērojuši mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti, un viņi ir ļoti noraizējušies par mūsu pretgaisa aizsardzības efektivitāti, tāpēc krievi meklē veidus, kā tās vājināt. Ienaidnieks cenšas noskaidrot šo sistēmu atrašanās vietas,” viņa sacīja nacionālā telemaratona laikā.

Ķīna varētu piešķirt Krievijai arī ieročus

Krievijai arvien grūtāk ir nodrošināt savu karaspēku ar visu nepieciešamo, tāpēc Maskava vēršas pie sev draudzīgām valstīm, lai lūgtu dažāda veida militāro palīdzību.

ASV amatpersonas uzskata, ka Ķīna ir piegādājusi Krievijai neletālu militāro palīdzību, piemēram, karavīru uniformas un ķermeņa bruņas, vēsta telekanāls "NBC News". Vašingtonā satraucas, ka Pekina varētu piešķirt Krievijai arī ieročus. Pagaidām nekas neliecinot, ka ķīnieši šādu soli būtu spēruši, taču šādu iespējamību nevarot izslēgt.

Minhenē noslēgsies Drošības konference

Minhenē šodien noslēgsies Drošības konference, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta karam Ukrainā. Vakar vakarā konferencē uzstājās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš sacīja, ka nedrīkst pieļaut Krievijas uzvaru pašas uzsāktajā karā.

„Šis nav īstais laiks dialogam, jo mums ir darīšana ar Krieviju, kas ir izvēlējusies karu, kas ir izvēlējusies pastiprināt karu un kas ir izvēlējusies pastrādāt kara noziegumus un uzbrukt civilajai infrastruktūrai. Īstermiņa secinājums ir vienkāršs: Krievija nevar un nedrīkst uzvarēt šajā karā, bet Krievijas agresijai ir jāizgāžas, jo mēs nevaram pieņemt nelikumīgu spēka pielietošanu – pretējā gadījumā uz spēles tiks likta Eiropas drošība un plašākā nozīmē arī globālā stabilitāte,” paziņoja Francijas prezidents.

Vienlaikus Makrons nevēlas Krievijas sabrukumu un režīma maiņu šajā valstī, jo tam varot būt bīstamas sekas.

KONTEKSTS

2022.gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.