Lai arī Krievijas varas iestādes ir solījušas pārbaudīt izskanējušo informāciju un pastiprināt likumus cīņai pret spīdzināšanu, cilvēktiesību aktīvisti ir pārliecināti, ka izmaiņas likumā vien situāciju neuzlabos.
Ierosinātas krimināllietas
Šī gada novembra sākumā projekts “Gulagu.net” sāka publiskot videomateriālus par spīdzināšanas gadījumiem vienā no Saratovas cietuma slimnīcām.
Federālās ieslodzījumu pārvaldes videonovērošanas kameru arhīvu projekta autoriem bija nodevis bijušais ieslodzītais, programmētājs Sergejs Saveļjevs, kurš Krievijā ir izsludināts meklēšanā. Viņš ir izbraucis uz Franciju, kur lūdzis politisko patvērumu.
Pēc šo materiālu publicēšanas slimnīcas vadība un vairāki darbinieki tika atlaisti, bet Saratovas ieslodzījumu lietu pārvaldes vadītājs atkāpās no amata. Savukārt Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosināja vairākas krimināllietas.
Milzīga spīdzināšanas mašīna
“Gulagu.net” savā “YouTube” kanālā pirmdien publicēja jaunu video, apgalvojot, ka projekta rīcībā ir nonākusi jauna, vēl apjomīgāka informācija par spīdzināšanu un arī ieslodzīto slepkavību jau citur – šoreiz, iespējams, Krasnojarskas labošanas iestādēs.
Kā norāda projekta “Gulagu.net” izveidotājs Vladimirs Osečkins, internetā iespējams ievietot tikai spīdzināšanas “maigākos” kadrus.
“2021. gada 20. decembrī čekisti Krievijā kaut ko svin, taču patiesībā viņiem vajadzētu saķert galvu, jo viņi ir iesaistīti milzīgā spīdzināšanas mašīnā. Tā ir situsi, spīdzinājusi, pazemojusi un nogalinājusi milzīgu skaitu mūsu tautiešu. Tas viss tiek darīts ar mērķi izveidot savu aģentu tīklu, dzenoties pēc tā, lai tiktu paaugstināta noziegumu atklāšanas statistika.
Federālās ieslodzījumu lietu pārvaldes pulkveži, apakšpulkveži, majori un kapteiņi ir izveidojuši ļoti briesmīgus mehānismus, lai salauztu cilvēku garu. Ir cietis milzīgs skaits cilvēku – daži ir nogalināti, bet citi ir šķīrušies no dzīves, nevēloties samierināties ar to, kas ar viņiem tika darīts šajās spīdzināšanas kamerās.”
Pēc atklātībā nonākušajiem materiāliem Krievijā ir aktīvi sākts diskutēt par nepieciešamību pastiprināt cīņu pret spīdzināšanu cietumos. Arī Krievijas Cilvēktiesību padome otrdien aicinājusi veikt pārbaudes visās Krasnojarskas apgabala ieslodzījuma vietās.
Jāmainās visai sistēmai
Taču Krievijas prezidenta paspārnē strādājošās Cilvēktiesību padomes pārstāvis Andrejs Babuškins uzskata, ka nekāda reāla izrāviena cīņā pret spīdzināšanu nebūs, ja nemainīsies visa sistēma.
“Likums nedarbojas pats par sevi. Bet, lai tas sāktu darboties, ir nepieciešama virkne priekšnoteikumu. Ir nepieciešami sagatavoti cilvēki, kuri zina, kā šo likumu piemērot. Ir nepieciešama sabiedriskā doma, lai šo likumu atbalstītu, bet tā pretiniekus nosodītu. Ir nepieciešams, lai būtu mehānismi cīņai pret spīdzināšanu.
Pats likums tikai paredz šādu mehānismu izveidi. 1999. gadā mēs jau pirmo reizi piedāvājām Ģenerālprokuratūrai izstrādāt metodiskās rekomendācijas cīņai pret spīdzināšanu. Ir pagājuši 22 gadi, un šīs rekomendācijas tā arī nav izstrādātas.”
Vienlaikus Babuškins uzskata, ka daudzi no nelikumīgajās darbībās iesaistītajiem ir ieinteresēti, lai šāda prakse turpinātos, jo patiesībā tas ir ļoti ienesīgs rūpals. Babuškins ir pārliecināts, ka bieži vien spīdzināšana tiek pielietota arī pret bagātiem cilvēkiem, kuri ir gatavi maksāt iespaidīgas summas, lai spīdzināšana neturpinātos.
Kā uzsver “Gulagu.net” dibinātājs Vladimirs Osečkins, viss arhīvs par Krasnojarsku ir vairāk nekā 100 gigabaitu liels, un tas jau ir nosūtīts Eiropas Parlamentam un Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejai.
Viņš arī paudis cerību, ka šai izmeklēšanai par apjomīgo spīdzināšanas konveijeru Krievijā pieslēgsies arī mediji un dažādas starptautiskās organizācijas, tostarp cilvēktiesību organizācijas.
