Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto

Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludinājusi visā Krievijā protesta akciju pret prezidenta Vladimira Putina izsludināto daļējo mobilizāciju, kuros vairākās Krievijas pilsētās aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku.

Šie ir lielākie protesti Krievijā kopš demonstrācijām, kas izcēlās pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā februārī.

Stihiskās protesta akcijas notika Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās. Cilvēki izgāja pilsētu centrālajos laukumos bez plakātiem, baidoties no aizturēšanas.

Nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas veic Krievijas politieslodzīto uzskaiti, norādījusi, ka aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku.

Ziņu aģentūra "Interfax" citēja Krievijas Iekšlietu ministrijas paziņojumu, ka tā apspiedusi mēģinājumus "organizēt neatļautas pulcēšanās". Ministrija piebilda, ka visas demonstrācijas tiek apturētas, bet policija aizturēs visus "pārkāpumu" izdarītājus.

Maskavā cilvēki aizturēti Vecā Arbata ielā, Arbata un Puškina laukumā. Sanākušie esot skandējuši "Nē karam" un "Putinu ierakumos". Maskavā ir aizturēti vairāk nekā 500 cilvēki. Galvaspilsētā likumsargi aiznesuši divus protestētājus, kas bijuši bezsamaņā. Sociālajos tīklos arī tika izplatīts video, kā likumsargi aiznes uz zemes guļošu nekustīgu jaunu sievieti. Neoficiāli tika ziņots, ka viņa piekauta līdz nāvei, taču tas nav apstiprinājies.

Sanktpēterburgā uz protesta akciju pie Īzaka katedrāles izgāja simtiem cilvēku, arī tur aizturēti vairāk nekā 500 cilvēki. Aizturēšanas notika kopumā 38 pilsētās, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā. Samārā policija aizturēja sievieti ar bērnu ratiņiem un diviem bērniem, kas pastaigājās blakus protesta norises vietai.

Intervija ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka protesti bija sagaidāmi, jo mobilizācija ir izteikti riskants solis, ņemot vērā, ka Kremlis negrib, lai sabiedrība iesaistās politiskajos procesos. Vienlaikus tie ir haotiski, jo nav opozīcijas līderu, kas varētu organizēt aktīvistus. Protestus apspiež, jo tie konkurē ar ideju, ka Krievija cīnās par savu izdzīvošanu. Pēc Baloža teiktā, Krievija cer, ka gūs panākumus karā, lai varētu pamatot cilvēkiem, kāpēc mobilizācija bija vajadzīga. Ja tas nenotiks, cilvēki prasīs atbildību.

Kā redzams publicētajos video, protestētāji, lai cik mierīgi, tūlīt tika aizturēti. 

Aktīvisti aicināja visu pilsētu iedzīvotājus iziet ielās plkst.19 pēc vietējā laika.

Pirms tam arī Urālu, Sibīrijas un Tālo Austrumu pilsētās notika protesta akcijas, taču katrā no tām piedalījās līdz dažiem desmitiem cilvēku.

Jekaterinburgā, kur notika mītiņš Darba laukumā, aizturēti vismaz 45 cilvēki. Starp aizturētajiem ir trīs vīrieši, kas sacīja, ka viņi nesen atgriezušies no Ukrainas un atriebs bojāgājušos biedrus. Ufā protesta akcijā pret mobilizāciju tika aizturēti apmēram 30 cilvēku. Tika aizturēti arī vismaz pieci cilvēki Novosibirskā, vairāk nekā 20 Permā, 20 Irkutskā.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pastāstīja, ka pēc tam, kad tapa zināms, ka Ukrainas teritorijā esošās pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā, kā arī pēc Krievijas līdera Putina paziņojuma par daļējas mobilizācijas izsludināšanu, Krievijā jūtama nervozitāte.

Riekstiņš norādīja: "Ir cilvēki, kas nebaidās protestēt pret šo lēmumu un kara bezjēdzīgumu. Tie nav daudzskaitlīgi protesti. Represīvā mašinērija strādā. Tika atgādināts, ka protesti nav saskaņoti un dalībniekiem var draudēt brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem."

"Tūkstošiem krievu vīriešu – mūsu tēvu, brāļu un vīru – tiks iemesti kara gaļas mašīnā. Par ko viņi mirs? Par ko mātes un bērni lies asaras? Par Putina pili?" sociālajos tīklos raksta aktīvisti.

Viņi uzsver, ka pēc mobilizācijas izsludināšanas "karš patiesi nāks katrā mājā un katrā ģimenē", bet krieviem "jāmirst, lai labotu Putina režīma kļūdas, kas iegrūda Krieviju milzīgā slaktiņā, izolācijā un nabadzībā."

"Deputāti un ierēdņi, kuri katru dienu kliedza par mobilizācijas nepieciešamību, paliks savos siltajos krēslos – dzīvi un veseli. Mēs uzskatām, ka viņus vajag mobilizēt un nosūtīt uz Ukrainu – lai viņi mirst par savām slimajām fantāzijām, nevis sūta parastos puišus nāvē," teikts paziņojumā.

Kustība "Pavasaris" parādījās 2013. gadā Sanktpēterburgā, bet pēc tam arī citos Krievijas reģionos. Kustības mērķis ir būvēt "jaunu Krieviju, kas balstīta uz brīvību un cilvēktiesībām". Kopš iebrukuma Ukrainā 24. februārī kustības dalībnieki ir aktīvi piedalījušies pretkara demonstrācijās.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti