Dienas ziņas

Krievijas izvērstajā karā arvien jauni upuri

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Preses brīvības indeksā Igaunija ceļas, Krievija krīt

Krievija Preses brīvības indeksā noslīdējusi līdz 155. vietai; Latvijai nemainīgi 22. vieta

Jaunākajā Pasaules preses brīvības indeksā, ko otrdien, 3. maijā, publicējusi starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām", Krievija noslīdējusi līdz 155. vietai no 180 valstīm – vēl aiz Zimbabves, Sudānas un Lībijas. Organizācija paziņojusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieviesis tik plašu kara laika cenzūru, kāda nav pieredzēta kopš Padomju Savienības laikiem, un sācis masveida dezinformācijas kampaņu, lai attaisnotu iebrukumu Ukrainā.

Krievija ir saraksta beigu daļā – noslīdējusi par piecām vietām – no 150. uz 155., jo Krievijas valdība ir pārņēmusi pilnīgu ziņu un informācijas kontroli, uzskata "Reportieri bez robežām".  Nākamā aiz Krievijas – 156. vietā – ir Afganistāna, kur tagad pie varas ir talibi. Visstraujāko kritienu piedzīvojusi Honkonga – par 68 vietām uz 148. vietu, jo Pekina paplašinājusi informācijas kontroli pār daļēji autonomo Ķīnas teritoriju. Tikmēr Saūda Arābija (166. vieta) ir atzīta par valsti ar vienu no sliktākajiem cietumiem pasaulē žurnālistiem, kas ieslodzīti.

Eiropas Parlamenta deputāti norādīja – politiķi visā pasaulē ir iedvesmojušies no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa, kurinot pret medijiem vērstu retoriku un saucot tos par "viltus ziņu" nesējiem, vienlaikus izplatot pašiem savu dezinformāciju.

''Turpinoties  Krievijas brutālajam uzbrukumam Ukrainai, mums skaidri jāatzīst, ka Krievijas mediji ir Kremļa kara instrumenti. Šī informācija nogalina mūsu  kolēģus. Mēs nedrīkstam ļaut nevienam ļaunprātīgam darbonim izmantot mūsu brīvības visā Eiropas Savienībā.

Mums ir jāatbalsta neatkarīga vienlīdzība, sabiedriskie mediji, mediji aktīvām un brīvām demokrātiskām debatēm. Mums ir jāatbalsta neatkarīgo žurnālistu organizācijas, taču jābūt modriem pret tiem, kas sevi maldīgi uzdod par žurnālistiem.

Izrādīsim nulles toleranci pret uzbrukumiem, vajāšanu, vardarbību un draudiem žurnālistiem," sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Vladimirs Bilčiks no Slovākijas.

No Eiropas visstraujākais kritums Pasaules preses brīvības indeksā ir Kiprai – par 39 vietām uz 65. vietu un Grieķijai – par 38 vietām uz 108. vietu – tātad jau ārpus pirmā simtnieka, jo tur tika nogalināts kriminālās žurnālistikas veterāns Džordžo Karaivaza.

Latvija bez izmaiņām ir 22. vietā, bet Lietuva ir pacēlusies uz 9. vietu un Igaunija – uz 4. vietu.

1. vietā joprojām ir Norvēģija, bet Nīderlande ir izkritusi no pirmā desmitnieka un tagad atrodas 28. vietā pēc žurnālista Pītera De Vrīsa slepkavības, kurš tika nošauts pagājušā gada jūlijā.

Protesti pret Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem un pret vakcīnām ir izraisījuši naidīgu attieksmi pret žurnālistiem, un vairākās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē – žurnālistiem ticis fiziski uzbrukts demonstrāciju laikā.

Pasaulē ik dienu pieaug draudi žurnālistiem un mediju darbiniekiem, tāpēc valstu valdībām ir jādara vairāk, lai aizsargātu žurnālistus un preses brīvību, otrdien, atzīmējot Pasaules preses brīvības dienu, paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs.

"Draudi žurnālistu un mediju darbinieku brīvībai pieaug ar katru dienu. Viņi saskaras ar pastiprinātu sava darba politizāciju un mēģinājumiem viņus apklusināt no daudzām pusēm," norāda ANO ģenerālsekretārs.

"Digitālās tehnoloģijas ir demokratizējušas piekļuvi informācijai. Taču tās ir radījušas arī nopietnus izaicinājumus. Daudzas sociālo mediju platformas savu biznesa modeli nebalsta uz to, lai palielinātu piekļuvi precīzai informācijai, bet gan lai palielinātu iesaistīšanos, kas bieži vien nozīmē sašutuma izraisīšanu un melu izplatīšanu.

Mediju darbiniekus karadarbības zonās apdraud ne tikai bumbas un lodes, bet arī falsifikācijas un dezinformācijas ieroči, kas ir raksturīgi mūsdienu karadarbībai.

Viņiem var uzbrukt kā ienaidniekiem, apsūdzēt spiegošanā, aizturēt vai nogalināt, tikai tāpēc, ka viņi dara savu darbu. Bez preses brīvības nav īstas demokrātiskas sabiedrības. Bez preses brīvības nav brīvības,” sacīja Guterrešs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt