Krievijā plosās plaši ugunsgrēki; daudzi dzēšanai vajadzīgie resursi pārvirzīti uz Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.

Laikā, kad visa uzmanība ir pievērsta karadarbībai Ukrainā un piekļuve dažādiem Krievijas interneta resursiem ir ierobežota, gandrīz nepamanīta ir palikusi informācija par plašiem ugunsgrēkiem daudzos Krievijas reģionos. Ir nopostītas plašas lauksaimniecības zemes un mežu platības, pilnībā nodeguši vairāki ciemati un bojā gājuši desmitiem cilvēku. Eksperti norāda, ka, visticamāk, patiesos ugunsnelaimes apmērus neviens īsti nezina, jo tie vienkārši netiek uzskaitīti. No otras puses tiek norādīts, ka daudzi Ārkārtas situāciju lietu ministrijas darbinieki un tehnika pašlaik ir pārvirzīti uz Ukrainu.

Krievijā plosās plaši ugunsgrēki; daudzi dzēšanai vajadzīgie resursi pārvirzīti uz Ukrainu
00:00 / 04:59
Lejuplādēt

Iestājoties siltākam laikam un tuvojoties dārzu apstrādes sezonai, ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā nākas saskarties ar ikgadēju fenomenu – proti, sausās zāles dedzināšanu. Lai arī Krievijā apzināta kūlas dedzināšana ir aizliegta jau kopš 2015. gada, joprojām plašu ugunsgrēku galvenais iemesls ir tieši zemes īpašnieku vēlme atbrīvoties no pērnās zāles un pēc tam nespēja šo uguni savaldīt. Turklāt šogad daudzos reģionos uguns izplatību pastiprina spēcīgais vējš.

Vētru dēļ daudzviet varas iestādes bija spiestas atslēgt elektrības piegādi, lai nepieļautu elektrības vadu apraušanu un jaunu ugunsgrēku izcelšanos.

Kā liecina jaunākā informācija, līdz šim izdeguši ir aptuveni 20 tūkstoši hektāru meža. Un, kā televīzijas kompānijai MIR24 norāda federālās organizācijas "Avialesoohrana" vadītāja vietnieks Nikolajs Kovaļovs, pašlaik uguns dzēšanas darbos ir iesaistīti vairāk nekā 7 tūkstoši cilvēku: "Pati sarežģītākā situācija Urālos mums ir Sverdlovskā un Kurgānā, Sibīrijā tā ir Omska, Krasnojarska un Irkutska, bet Tālajos Austrumos – Amūra un Piejūras reģions. Visas šīs teritorijas ir mežu ugunsgrēku visvairāk skartas. Kopumā pašlaik glābšanas darbos ir iesaistīti aptuveni 7 tūkstoši cilvēku, tostarp aptuveni 900 desantnieki-izpletņlēcēji no mežu avio apsardzes. Tāpat mežu ugunsgrēku atklāšanā un dzēšanā ir iesaistītas vismaz 80 lidmašīnas un helikopteri."

Vides aizstāvības organizācijas "Greenpeace" ugunsgrēku novēršanas nodaļas vadītājs Grigorijs Kuksins gan uzsver, ka patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka, jo daļēji uzskaitīti tiek tikai mežu ugunsgrēki, taču patiesie postījumi lauksaimniecības zemēs, apdzīvotajās vietās pienācīgi netiek reģistrēti un izdegušās platības ir neskaitāmas reizes lielākas.

Pagaidām gan vēl neesot pamata šīgada uguns nelaimi salīdzināt ar pērno gadu, kad izdega aptuveni 17 miljoni hektāru meža.

Pēc dažiem aprēķiniem, tas ir vairāk, nekā visi pārējie pasaules ugunsgrēki kopā ņemti.

"21. gads paliks atmiņā par sasniegtajiem rekordiem tieši mežu ugunsgrēkos. Šoreiz nav runa par mežu ugunsgrēkiem. Šie ir pavasara ugunsgrēki, kas faktiski netiek uzskaitīti. Oficiālajā statistikā mēs redzam meža ugunsgrēku platības, taču šie dati neatspoguļo reālo situāciju. Tas tāpēc, ka ugunsgrēki uz lauksaimniecības zemes būtu jāuzskaita, taču realitātē nav neviena dienesta, kurš šādu statistiku veiktu. Tāpēc mēs uzzinām tikai par pašiem skaļākajiem gadījumiem, vai par tiem ugunsgrēkiem, kuri pārmetas uz mežiem. Pat oficiālā meža ugunsgrēku uzskaites sistēma fiksē tikai ar mežiem saistītos uguns izplatības gadījumus. Taču, ja mēs runājam par šādiem ugunsgrēkiem, tad to platība kopš gada sākuma ir pārsniegusi 4 miljonus hektāru," skaidro Grigorijs Kuksins.

Tradicionāli ugunsgrēku dzēšanā tiek piesaistīta arī armijas aviācija un personāls, taču šogad Krievijas uzsāktā kara dēļ situācija ir ievērojami mainījusies. No daudziem uguns skartajiem reģioniem militārpersonas ir pārvietotas uz Ukrainu vai tās pierobežas rajoniem. Kā norāda Ukrainas Armijas, konversijas un atbruņošanās centra pārstāvis Antons Mihenko, faktiski kara seku likvidēšanā ir iesaistīti arī Krievijas glābēji un uzbrucēji nereti ir spiesti izmantot arī glābēju bezpilota lidaparātus: "Mēs zinām, ka pašlaik Mariupolē ir ieradušies Krievijas ārkārtas situāciju ministrijas pārstāvji, kas nodarbojas gan ar atmīnēšanu, gan ar drupu novākšanu, gan ar uguns dzēšanu. Viņi ir iesaistīti darbos pavisam citā virzienā – tā vietā, lai pildītu savus pienākumus Krievijas teritorijā, viņi piedalās karadarbībā. Otrkārt, mēs ļoti efektīvi notriecam krievu bezpilota lidaparātus, un viņi sāk izjust to trūkumu. Tieši tāpēc viņiem nākas izmantot arī Ārkārtas situāciju ministrijas lidaparātus –

tā vietā, lai brīdinātu par iespējamiem ugunsgrēkiem, Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienības savus bezpilota lidaparātus izmanto Ukrainas teritorijā.

Tas tikai parāda, ka Krievijas Federācija nepareizi izvēlas prioritātes."

Tikmēr Krievijas varas iestādes domā par to, kā pastiprināt cīņu pret ļaunprātīgajiem dedzinātājiem. Vienlaikus tiek domāts arī par to, kā kompensēt ugunsgrēkos zaudētos īpašumus un šīs kompensācijas var sasniegt līdz pat 3,5 miljoniem rubļu, kas ir aptuveni 52 tūkstoši eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti