Krima kļūs par šausmīgu Krievijas problēmu un galu galā novedīs ne tikai pie Krievijas starptautiskās izolācijas, bet arī pie Vladimira Putina režīma krišanas, līdzīgi kā savulaik karš Afganistānā noveda pie PSRS sabrukuma. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Ukrainas prezidenta pienākumu pildītājs Aleksandrs Turčinovs. Pēc viņa vārdiem, šādai okupētai teritorijai nav attīstības perspektīvu, jo neviens pieņemtais lēmums un neviena piesaistītā investīcija saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un līgumiem nebūs darboties spējīgi.
Ukrainas pozīciju aktīvi turpina aizstāvēt arī Eiropas Savienība. Tās paplašināšanās komisārs Štefans Fīle paudis cerību, ka drīzumā izdosies sākt konsultācijas par Ukrainas pāreju uz otro vīzu liberalizācijas plāna posmu, cerot, ka Ukrainas varas iestādes nepalaidīs garām sniegto iespēju. Plāna pirmajā daļā paredzēts veikt attiecīgās izmaiņas Ukrainas likumdošanā, bet otrajā daļā izvērtēt jaunās likumdošanas ieviešanu dzīvē. Fīle arī atkārtoti norādījis, ka tagad viss ir Ukrainas varas iestāžu rokās, jo Eiropas Savienība vienmēr atbalstīs to, lai Ukrainas pilsoņi Šengenas zonā varētu ieceļot bez vīzām.
Bet tikmēr Krievija plāno uzsākt vīzu karu ar Eiropas Savienību. Kā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Eiropa ar Krieviju nesarunājoties un tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Šādi viņš komentējis izskanējušo informāciju par to, ka Eiropas Savienība gatavojas izsniegt vīzas Krimas iedzīvotājiem tikai Kijevā un tikai ar Ukrainas pasi.
Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādinājis, ka Ukraina vienpersoniski ir noteikusi bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienības valstīm un tiek pieprasīts, lai šāds režīms saglabātos arī Krimā, lai arī daudzi tās iedzīvotāji savu kultūras un valodas saikņu dēļ ir izvēlējušies Krievijas pilsonību. Ja Eiropas Savienība šādus soļus izlemšot spert, Krievija atbildēs ar to pašu, lai Eiropa saprastu, ka šādi rupji cilvēktiesību pārkāpumi nav pieļaujami.
Vienlaicīgi Sergejs Lavrovs arī aicinājis samazināt retoriku par Krievijas militārajām mācībām Rostovas apgabalā. Pēc viņa vārdiem, nav pamata ne Ukrainas varas iestāžu, ne Rietumvalstu politiķu satraukumam par krievu militāristu darbībām Ukrainas pierobežā.
Taču par spīti šādiem apgalvojumiem Amerikas Savienotās Valstis turpina vērsties pret Maskavu. Ceturtdien kļuvis zināms, ka ASV pārtrauc konsultācijas ar Krieviju pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumos. Kā paziņojusi ASV aizsardzības ministra vietniece Eleina Banna, Pentagons ir apņēmības pilns vēlreiz izpētīt jautājumu par turpmākajām attiecībām ar Krieviju, lai pārliecinātos, ka tās atbilst ASV un tās sabiedroto nacionālajām interesēm. Tāpat Savienotās valstis pārtraukušas sadarbību ar Krieviju arī kosmosa sfērā, saglabājot vien kontaktus Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta ietvaros. noteikusi ierobežojumus sakariem ar Krieviju. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ASV Kosmosa izpētes aģentūra arī paudusi nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izstrādāt savu pilotējamo kosmosa kuģi, lai atbrīvotos no atkarības no Krievijas savu astronautu nogādāšanai uz kosmosa staciju. Eksperti prognozē, ka šādu kuģi varētu radīt līdz 2017. gadam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
