Pēc Krievijas kaujas lidmašīnas SU-24 notriekšanas Sīrijas pierobežā Krievijas prezidents Vladimirs Putins novembra beigās parakstīja rīkojumu par ierobežojošu pasākumu ieviešanu pret Turciju. No Turcijas aizliegts ievest dažāda veida preces, apturētas vairākas valdību sadarbības programmas, kā arī ierobežota Turcijas pilsoņu piesaistīšana darbam Krievijā.
Izdevums „Kommersant” ziņo, ka tagad Krievijas valdība gatavojoties sankcijas paplašināt. Laikrakstam izdevies iepazīties ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto piedāvājumu, kas tapis pēc premjerministrs Dmitrija Medvedeva rīkojuma. Jaunās sankcijas attieksies uz vairākiem darbu un pakalpojumu veidiem, kurus turpmāk Krievijā tiks aizliegts veikt Turcijas jurisdikcijā esošām organizācijām.
Ierobežojumi attieksies uz celtniecības darbiem, tūrismu, viesnīcu biznesu, kā arī kokapstrādi un Krievijas aviokompāniju personāla apmācību Turcijā. Tāpat pilnībā tiks aizliegta Turcijas pārstāvju piedalīšanās Krievijas valsts iepirkumos. Jaunie ierobežojumi attieksies tikai uz tiem līgumiem, kuri noslēgti pēc 10.decembra, vienlaicīgi pieļaujot, ka nākotnē atsevišķiem turku uzņēmumiem varētu piemērot atlaides. Avoti valdībā laikrakstam paskaidrojuši, ka šādu sankciju mērķis esot nodarīt cik vien iespējams mazu ļaunumu Krievijas ekonomikai.
Bet tikmēr Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins pieļāvis, ka teorētiski pret Turciju varētu piemērot sankcijas arī par iespējamos naftas kontrabandu, iepērkot to no teroristu grupējuma „Islāma valsts” jeb “Daīš”.
Viņš gan atzinis, ka pagaidām šāds jautājums netiek izskatīts, taču iespēja izvirzīt sankciju jautājuma apspriešanu esot. Čurkins arī atzinis, ka jautājumā par krievu lidmašīnas notriekšanu Turciju esot sākusi piesegt NATO. Daudzas valstis kuluāros Turciju nosodot, taču publiski to darīt necenšoties.
Savukārt Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paudis cerību, ka attiecību saasināšanās starp Krieviju un Turciju neietekmēs gāzes piegādes, kā arī atomelektrostacijas „Akkuju” būvniecības projektu. Pēc premjera vārdiem, abos gadījumos ir runa par starptautiskiem sadarbības projektiem, kuru laušanas gadījumā zaudētājas būtu abas puses.
Davutoglu arī paudis cerību, ka attiecības ar Maskavu, kas pēdējos gados ieguvušu jaunu impulsu, arī turpmāk būs tradicionāli draudzīgas. Premjers atgādinājis, ka Krievijas un Turcijas attiecības ir īpaši svarīgas miera un drošības garantēšanā Melnās jūras reģionā.
Pretēju viedokli trešdien paudusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova, kura norādījusi, ka gan lidmašīnas notriekšana, gan baisā retorika, kas dzirdama no Turcijas puses, diemžēl esot aizvērusi iespējas jebkādam konstruktīvam dialogam.
Jau ziņots, ka Krievijas un Turcijas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Turcijas gaisa spēku lidmašīna 24.novembrī Sīrijas robežas tuvumā notrieca Krievijas gaisa spēku lidmašīnu, kas pārkāpusi Turcijas gaisa telpas robežas. Krievija apgalvoja, ka notriektais iznīcinātājs atradies Sīrijas teritorijā.
Incidents izraisīja asu Krievijas līderu reakciju un pat aicinājumus pārtraukt sadarbību ar Turciju. Saistībā ar Krievijas lidmašīnas notriekšanu pie Turcijas–Sīrijas robežas Maskava paziņoja par plāniem ieviest ekonomiskās sankcijas pret Turciju.
