Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Skolās atzīmē Skolotāju dienu

Uzbrukumā humānajam konvojam Zaporižjā 25 bojāgājušie

Krievija pirms Ukrainas apgabalu aneksijas apšaudījusi humāno konvoju, nogalinot 30 cilvēku

Krievijas galvaspilsētā Maskavā piektdien pēcpusdienā plānots parakstīt dokumentus par četru okupēto Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijas Federācijai, bet piektdien no rīta Krievija pastrādājusi kārtējo kara noziegumu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar raķetēm apšaudot humāno konvoju Zaporižjas pilsētas apkaimē.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka piektdien no rīta okupanti uz Zaporižju un tās apkaimi, kas atrodas Ukrainas kontrolē, izšāvuši 16 raķetes.

Viena no “S–300” raķetēm trāpījusi pa humāno konvoju, ko bija organizējuši civiliedzīvotāji, lai palīdzētu saviem tuviniekiem pamest uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju. Uzbrukumā nogalināti vismaz 30 cilvēki, vairāk nekā 80 ir ievainoti.

Krievija pirms Ukrainas apgabalu aneksijas apšaudījusi humāno konvoju, nogalinot 25 cilvēkus
00:00 / 04:27
Lejuplādēt

Teroristu valsts apšauda civiliedzīvotājus

Zaporižjā iedzīvotāji organizēja humānās palīdzības piegādi, kā arī gribēja no pašlaik okupētajām teritorijām evakuēt radiniekus.

"Tas notika drīz pēc tam, kad konvojs sāka veidoties, dažas minūtes pēc pulksten astoņiem. Pirmais trieciens bija ap pulksten 8.15 tirgus teritorijas sākumā, otrais – tirgus vidū un trešais tirgus beigās. Ar 20, 30 minūšu intervālu," stāsta izdzīvojušais Jurijs.

Krievija ar raķetēm apšaudījusi humāno konvoju Zaporižjas apkaimē, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku

Ukrainas varasiestādes Zaporižjas pilsētā un apgabalā sestdien izsludinājušas sēras. Krievijai pakļautā Zaporižjas okupācijas administrācija tikmēr izplata melus, ka civiliedzīvotāju kolonnu esot apšaudījusi Ukraina, jo cilvēki centušies izceļot uz Krievijas kontrolēto teritoriju.

Agrā rīta stundā raķešu uzbrukums noticis arī Mikolajivā. Tur ievainoti deviņi cilvēki, ziņo Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko. Viņš ziņoja, ka "S-300" raķetes trāpīja 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkā, sagraujot tās augšējos stāvus.

“Teroristu valsts ar raķetēm apšauda Zaporižjas, Mikolajivas, Dņipropetrovskas mierīgos iedzīvotājus.

Tā var rīkoties tikai nelietīgi teroristi, kuriem nav vietas civilizētā pasaulē. Asinskārie nelieši! Par visu nāksies atbildēt. Par katru izdzēsto ukraiņu dzīvību!” uzsver Zelenskis.

Šis uzbrukums ir noticis dienā, kad Krievijā gaidāma svinīga līgumu parakstīšana par pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku”, kā arī okupēto Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstīja īpašus rīkojumus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” un “valstiskuma” atzīšanu.

Ukraina nesamierināsies ar okupētās teritorijas aneksiju

Rīkojumos norādīta atsauce uz ANO statūtos noteiktajām tautu pašnoteikšanās tiesībām, kā arī uz iedzīvotāju izteikto vēlmi tā dēvētajos referendumos. Krievijas oficiālā ziņu aģentūra “RIA Novosti” apgalvo, ka līdzīgu balsojumu dēļ savulaik neatkarību ieguvušas bijušās Dienvidslāvijas republikas, Baltijas valstis un tiek piesaukta pat Teksasas pievienošana ASV.

Zelenskis ir nosodījis Kremļa iecerēto Ukrainas teritorijas aneksiju, norādot, ka visa pasaule saprot: aneksija Krievijai izvērtīsies ne tā, kā Kremlis bija cerējis.

“Krievija neiegūst jaunu Ukrainas teritoriju. Krievija pielīdzinās sevi tā dēvētajām Doneckas un Luhanskas “tautas republikām” un pilnībā piebeigs tās normālās valstiskuma institūcijas, kas Krievijā vēl bija saglabājušās.

Okupanti piepilda sagrābtās Ukrainas teritorijas ar apbedījumiem un arvien vairāk kapu parādās arī pašā Krievijā.

Okupanti sagrābtajās teritorijās izveidos spīdzinātavas un aizpildīs ar tām arī visu Krievijas teritoriju. Tikai tā tagad strādās Krievijas policija, Krievijas specdienesti, jo likuma vara Krievijā ir iznīcināta.”

Zelenskis piektdien ir sasaucis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi, tajā ir paredzēts pieņemt vairākus svarīgus lēmumus par turpmākajām darbībām.

ANO hartas pārkāpums

Gan Ukraina, gan vairums rietumvalstu ir nosodījušas nelikumīgo okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju, solot izlēmīgi vērsties pret Krievijas rīcību.

Piektdien par ASV un Albānijas sagatavotu rezolūciju, kurā aneksija nosodīta un kurā pieprasīts Krievijai izvest savus spēkus no okupētajām Ukrainas teritorijām, balsos arī ANO Drošības padomē. Tur gan pozitīvs iznākums ir maz ticams Krievijas veto tiesību dēļ. Taču ASV prezidents Džo Baidens jau ir skaidri izteicies, ka ASV nostāja ir ļoti stingra.

“Es gribu skaidri pateikt – Amerikas Savienotās Valstis nekad, nekad, nekad neatzīs Krievijas pretenzijas uz Ukrainas suverēno teritoriju. Šie tā dēvētie referendumi bija pilnīgs apmāns un viltojums. Rezultāti tika sagatavoti Maskavā.

Taču Ukrainas iedzīvotāju patiesā griba ir redzama katru dienu, kad viņi ziedo savu dzīvību, lai izglābtu cilvēkus, saglabātu savas valsts neatkarību un aizsargātu brīvību.

Krievijas uzbrukums Ukrainai, cenšoties piepildīt Putina impēriskās ambīcijas, ir rupjš ANO hartas, suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums.”

Putins cer uz Lukašenko atbalstu

Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka Krievijā mobilizētie cilvēki tiks nosūtīti anektēto teritoriju aizsargāšanai. Savukārt Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka aptuveni 20 000 Krievijā mobilizēto varētu tikt nosūtīti arī uz Baltkrieviju. Ukrainas puse ziņo, ka Baltkrievijā jau tiekot gatavoti lidlauki un dzelzceļš Krievijas spēku uzņemšanai.

Viens no trimdā dzīvojošajiem baltkrievu opozīcijas līderiem Pāvels Latuško norādījis, ka pēc viņu rīcībā esošās informācijas no novembra līdz februārim Baltkrievijā varētu ierasties līdz pat 120 000 krievu karavīru, savukārt Baltkrievija esot apņēmusies no savas puses nodrošināt vēl 100 000.

Latuško prognozē, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko arī gatavojas pilna apmēra karam, tādēļ Rietumiem jāizvirza viņam ultimāts, lai atturētu Lukašenko no palīdzēšanas Krievijai.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti