Baltijas valstu vēstnieki ceturtdien tika izsaukti uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur viņiem paziņoja par prasību slēgt savus ģenerālkonsulātus Krievijā.
Prasība attiecas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ģenerālkonsulātiem Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas un Igaunijas konsulātiem Pleskavā.
Maskava savu lēmumu pamato kā atbildes soli uz Krievijas ģenerālkonsulātu slēgšanu Baltijas valstīs, kā arī atbildes gājienu pret šo valstu sniegto militāro palīdzību “Kijivas režīmam” un atbalstu “ukraiņu nacionālistu noziegumiem pret Donbasa un Ukrainas civiliedzīvotājiem”.
Konsulātu vadība un darbinieki pasludināti par “persona non grata”, kam jāpamet Krievijas teritorija.
Baltijas valstis iepriekš nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, lai protestētu pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Latvijas Ārlietu ministrija 5. aprīlī nolēma atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai Latvijā, tādējādi slēdzot abas Krievijas konsulārās pārstāvniecības.
Ģenerālkonsulātu diplomātiskie darbinieki tika pasludināti par Latvijā nevēlamām personām. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") vēstīja, ka izraidīti tiek 13 Krievijas diplomāti un ģenerālkonsulātu darbinieki.
Ārlietu ministrija norādīja, ka lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu.
"Latvija atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.
Starptautiskās sabiedrības rīcībā ir nonākušas plašas liecības par Krievijas bruņoto spēku slepkavībām, zvērībām un kara noziegumiem pret Ukrainas mierīgajiem civiliedzīvotājiem, kā arī par Krievijas militāristu mērķtiecīgajām darbībām, lai iznīcinātu civiliedzīvotāju īpašumu un civilo infrastruktūru okupētajos Ukrainas reģionos," teikts paziņojumā medijiem.
KONTEKSTS:
Līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija, kas izraidīs 14 Krievijas diplomātus, kā arī slēgs Krievijas konsulātus Narvā un Tartu.
Soli tālāk spēra Lietuva, kas nolēma izraidīt Krievijas vēstnieku, kā arī atsaukt Lietuvas vēstnieku no Maskavas. Tāpat dots rīkojums slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Tādējādi tā izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
