Sprādziena draudu dēļ pārbaudītas arī četras Maskavas lidostas – Vnukovas, Šeremetjevas, Domodedovas un Žukovska, vēsta TASS. Tomēr no lidostām cilvēki netika evakuēti un tās turpināja strādāt ierastajā režīmā.
Saskaņā ar Krievijas mediju vēstīto, atkarībā no iestādes atšķiras arī veids, kādā tiek paziņots par viltus spridzekli. Proti, par it kā ievietotiem spridzekļiem tiesu ēkās anonīmais ziņojums biežāk pienāk e-pastā, bet par bumbām skolās – pa telefonu šo skolu direktoriem.
Anonīmo zvanu un paziņojumu vilnis par viltus spridzekļiem dažādās iestādēs sākās novembra nogalē. 28. novembrī no vairākām tiesu ēkām evakuēja vairākus simtus cilvēku Maskavā un Sanktpēterburgā. Sanktpēterburgas tiesa līdz ar anonīmo paziņojumu par it kā ievietotu spridzekli saņēma arī prasību samaksāt 120 bitkoinus, vēsta portāls "Meduza".
Aizvadītajās nepilnās trīs nedēļās šādu ziņojumu un zvanu dēļ Krievijas ārkārtas dienesti pārbaudījuši vairāk nekā 3000 ēku, un evakuēt nācies kopumā aptuveni 400 000 cilvēku, raksta portāls "Newsru.com".
Piemēram, piektdien. 13. decembrī, Maskavā evakuēja vairāk nekā 20 000 pēc anonīmiem draudiem gan e-pastos, gan telefonzvanos uzspridzināt vairākas tiesu ēkas, bērnu slimnīcas, skolas, kā arī vairāk nekā 20 tirdzniecības centrus. Pirm tam pagājušajā otrdienā, 10. decembrī, Maskavā evakuēti pat vairāk nekā 120 0000 cilvēku.
Visi spridzināšanas draudi līdz šīm izrādījušies nepatiesi, nevienā no pārbaudītajām ēkām spridzekļi nav atrasti.
Krievija līdzīgus anonīmus spridzināšanas draudu viļņus piedzīvojusi arī iepriekš, pēdējo vismaz divu gadu laikā vairākkārt. Krievijas varasiestādes norādījušas, ka anonīmo ziņojumu izplatīšana par sprādziena draudiem notiek no ārvalstīm, iespējams, no Ukrainas. Iepriekš pēc iepriekšējiem anonīmo ziņojumu viļņiem Krievijas drošības dienesti teica, ka viltus bumbu paziņojumus organizē ārvalstīs dzīvojoši krievi, kuri sadarbojas ar līdzzinātājiem pašā Krievijā.
