Vīrusa uzliesmojuma pirmā viļņa laikā Krievija ieviesa bargus pasākumus, tostarp slēdza robežas, bet Maskavas iedzīvotājiem bija nepieciešamas elektroniskas caurlaides, lai pārvietotos pa pilsētu. Šobrīd ar Covid-19 inficēto skaita ziņā Krievija ieņem ceturto vietu pasaulē. Līdz šim ar Covid-19 kaimiņvalstī inficējušies vairāk nekā 1,2 miljoni iedzīvotāju, bet miruši vairāk nekā 21 000 cilvēku. Pašlaik ārstēšanos turpina vairāk nekā 222 000 cilvēku, kas ir lielākais skaits kopš jūlija.
Jau kādu laiku, līdzīgi kā vairākās citās valstīs, arī Krievijā ar Covid-19 inficēto skaits pieaug. Nedēļas nogalē vienā diennaktī inficēto skaits pirmo reizi kopš maija pārsniedza 9000, savukārt vakar jau tika ziņots par teju 11 000 gadījumiem 24 stundu laikā. Pēc aģentūras TASS aprēķiniem, tas ir augstākais vienā diennaktī inficēto skaits kopš 12. maija. Lielākā daļa gadījumu tiek konstatēta Maskavā, kur inficēto skaits pēdējo dienu laikā pārsniedz 3000. Galvaspilsētai inficēto skaita ziņā seko Sanktpēterburga ar vairākiem simtiem gadījumu dienā.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins apliecinājis, ka pilsētā daudzi ir nopietni saslimuši.
Lai palēninātu vīrusa izplatību, Maskavā jau ieviesti jauni ierobežojumi, liekot cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, palikt mājās.
Savukārt uzņēmumiem noteikts, ka no pirmdienas vismaz 30 procentiem darbinieku ir jāstrādā no mājām. Maskavas mērs izsludinājis divu nedēļu skolēnu brīvdienas, un mediji vēsta, ka pilsētas vadība pēc šīm brīvdienām varētu lemt par pāreju uz tālmācību. Maskavā arī atvērtas jau pavasarī izveidotās divas pagaidu slimnīcas jaunu pacientu uzņemšanai.
Pašreizējie ierobežojumi gan ir tālu no pavasarī piedzīvotajiem, tomēr tiekot domāts par dažādiem scenārijiem. Kā vēsta Krievijas medijs „Vedomosti” – ja pašreizējie pasākumi Maskavā nedarbosies, tuvāko divu nedēļu laikā tiks paziņots par „pilnīgu pašizolāciju”. Savukārt jau tuvāko dienu laikā varētu tikt bloķētas studentu un pensionāru metro kartes, tādējādi ierobežojot šo sabiedrības grupu pārvietošanos pa pilsētu. Medijs, kurš atsaucas uz Maskavas vadībai tuvu stāvošu avotu, vēsta, ka vēl esot pāragri runāt par atkārtotu stingru caurlaižu sistēmas ieviešanu, lai kontrolētu pārvietošanos pilsētā. Tomēr tas neesot izslēgts. Maskavas varasiestādes sagaidot, ka inficēto skaita maksimums tiks sasniegts oktobra vidū.
Kā telekanālam „Doždj” sacīja kardiologs Aleksejs Erlihs, caurlaižu sistēma nevarētu spēlēt lielu nozīmi situācijas uzlabošanā, bet cilvēku kontaktēšanās ierobežošana noteikti esot nepieciešama.
„Es domāju, ka varasiestādēm kaut kā noteikti ir jāreaģē un ir jāapspriež, kā samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu. Es gan nedomāju, ka caurlaižu sistēmai būs kāda nozīme un ietekme, bet noteikti ir nepieciešams pievērst uzmanību cilvēku savstarpējo kontaktu ierobežošanai, domājot arī par sabiedrisko transportu. Ierobežojumi nedrīkstētu būt formāli, bet tādi, kas patiešām aizsargā. Tāpat problēmas nesagādā attālināta strādāšana, to mierīgi var darīt. Un ir jāvēro, kā situācija attīstīsies tālāk,” norādīja Erlihs.
Caurlaižu sistēmas ieviešana Maskavā pavasarī izsauca plašu neapmierinātību, un kardiologs Erlihs arī pieļāva, ka varasiestādes pie tik striktiem ierobežojumiem varētu neatgriezties, lai izvairītos no atkārtotas maskaviešu neapmierinātības. Erlihs uzskata, ka nebūtu nepieciešams strikti ierobežot arī Maskavas bāru un kafejnīcu darbību. Loģiskāk būtu noteikt ierobežojumus sporta un citos masu pasākumos.
„Bārus un restorānus es tik stingri neierobežotu, jo tur pārsvarā satiekas un laiku kopā pavada tie cilvēki, kas jau to dara arī pirms šādu vietu apmeklēšanas. Es domāju, ka drīzāk var ierobežot sporta pasākumus, koncertus, kur ir daudz nepazīstamu cilvēku. Pat ja viņi sēž ar atstarpi, tāpat viņi pulcējas arī pie ieejām un citur, esot ciešā kontaktā cits ar citu,” norādīja ārsts.
Paziņojumi par ierobežojumiem valsts līmenī gan pagaidām neizskan. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka pašlaik neesot informēts par kādām varasiestāžu diskusijām saistībā ar karantīnas režīma ieviešanu. Tomēr viņš nenoliedza, ka inficēto skaita pieaugums liek kļūt piesardzīgākiem ikdienas gaitās. Katrā gadījumā, par karantīnas ieviešanu lemšot valdība, ne Kremlis, piebilda Peskovs.
