Kaujinieku grupējums "Azov" savu militāro darbību sāka pēc 2014. gada notikumiem Krimā un Ukrainas austrumos, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem grupējumiem cīņā pret prokrieviskajiem kaujiniekiem. Vēlāk "Azov" oficiāli tika integrēti Nacionālajā gvardē un tā kaujinieki sevi pierādīja kā pārsteidzoši efektīvus un grūti uzvaramus spēkus, tostarp aizstāvot Mariupoli un tajā esošo metālapstrādes rūpnīcu "Azovstaļ".
Mariupolē pēc nedēļām ilgām cīņām un aplenkuma Ukrainas spēku karavīri, tostarp "azovieši" bija spiesti padoties Krievijas iebrucējiem, lai tādējādi saudzētu pēc iespējas lielāku skaitu dzīvību.
Atzīst par teroristisku organizāciju
Jau neilgi pēc tam Krievijā izskanēja aicinājumi pret "Azov" kaujiniekiem vērsties ar īpašu bardzību, saucot viņus par fašistiem un atgādinot grupējuma sākotnējās galēji labējo nacionālistu saknes.
Tieši "Azov" attēlošana par fašistiem ir viens no iecienītākajiem Krievijas propagandas rīkiem,
apgalvojot, ka tas pierāda Kijivas oficiālās valdības simpatizēšanu neonacistiem. Lai arī "Azov" no šīs sākotnējās nostājas ir norobežojušies un uzskata, ka politikā neiejaucas, ar aicinājumu pasludināt "Azov" par teroristisku organizāciju klajā nāca Krievijas Ģenerālprokuratūra, un šīs nedēļas sākumā šādu prasību apmierināja arī Krievijas Augstākā tiesa.
Kā norādīja advokāts un cilvēktiesību aizstāvis Nikolajs Polozovs, var prognozēt, ka drīzumā "azoviešiem" jārēķinās ar bargiem sodiem. "Pašlaik visi gūstā esošie "Azov" kaujinieki automātiski kļūst par potenciālajiem apsūdzētajiem lietās vai nu par teroristisko organizāciju dibināšanu, vai nu par dalību šajās organizācijās. Tāpēc nav nepieciešams veikt nekādas nopietnas izmeklēšanas darbības – pietiek ar to, ka pēc šī jaunā lēmuma stāšanās spēkā ir gūts apstiprinājums, ka šis karavīrs ir dienējis "Azov" rindās. Pēc tam jau ar paātrināto procedūru var pasludināt notiesājošu spriedumu. Par dalību teroristu organizācijā draud no 10 līdz 20 gadiem cietumā. Par šādas grupas organizēšanu, un tas, visticamāk, attieksies uz komandieriem, sods ir no 15 gadiem ieslodzījumā līdz mūža ieslodzījumam," skaidroja Polozovs.
Pēc advokāta vārdiem, Krievijas Augstākās tiesas spriedums nosūta spēcīgu signālu arī visiem tiem, kuri savulaik ir snieguši dažāda veida atbalstu, tostarp finansiāli ziedojuši "Azov" pulkam. Tagad šāds atbalsts arī var tikt traktēts kā atbalsts teroristiem.
Karagūstekņu nāve
Šīs nedēļas laikā ir notikuši arī vairāki citi notikumi, kas "Azov" kaujinieku likteni neiezīmē priecīgos toņos. Piemēram, Krievijas vēstniecība Lielbritānijā publicēja ierakstu, kurā teikts, ka "Azov" kaujinieki ir pelnījuši nāvessodu, taču nevis nošaujot, bet gan pakarot, jo viņi nav parasti karavīri. Vēstniecības tvītā arī uzsvērts, ka šie kaujinieki ir pelnījuši pazemojošu nāvi.
Tieši šāds liktenis jūlija beigās sagaidīja vairāk nekā 50 karagūstekņus, kuri bija ieslodzīti vienā no kolonijām Oleinivkā, okupētajā Doneckas apgabala teritorijā. Šajā kolonijā, uz kuru iepriekš bija savesti vairāki simti ukraiņu karagūstekņu, notika sprādziens.
Ir izskanējušas dažādas versijas. Krievijas puse apgalvo, ka trieciens veikts no Ukrainai piegādātajām artilērijas iekārtām HIMARS, kas tagad tiek piesauktas gandrīz katrā triecienā. Savukārt Ukraina norāda, ka sprādziens ir sarīkots no iekšienes, un, iespējams, to organizējuši algotņi no "Wagner" grupējuma, lai slēptu totālu karagūstekņu uzturēšanai atvēlēto līdzekļu izšķērdēšanu.
Līdz šim traģēdijas vietu nav izdevies apsekot ne ANO ekspertiem, ne Starptautiskajam Sarkanajam Krustam.
Meklēs atbildīgos par cīņubiedru bojāeju
Kamēr Ukraina ir uzsākusi bojā gājušo karavīru mirstīgo atlieku atgūšanu, cilvēktiesību aktīvists Nikolajs Polozovs atgādina, ka arī tiesāšana par terorismu neizslēdz iespēju, ka "Azov" kaujiniekus nākotnē varētu apmainīt pret sagūstītajiem krievu karavīriem.
Taču paši pulka "Azov" kaujinieki ir apņēmības pilni nesēdēt rokas klēpī salikuši, bet gan meklēt tos, kuri ir atbildīgi par viņu cīņubiedru bojāeju. Par to televīzijas kanālam "Espreso" paziņojis bijušais "Azov" komandieris Maksims Žorins.
"Mēs netaisāmies gaidīt, kamēr starptautiskās organizācijas, kuras ir atbildīgas par Olenivkas noziegumu izmeklēšanu, sāks strādāt un saukt pie atbildības noziedzniekus. Tāpēc mēs uzsākam paši savu procesu, kas ir saskaņots ar Ukrainas specdienestiem, lai identificētu ikkatru, kurš ir saistīts ar Olenivkas noziegumiem. Nekādus vārdus un uzvārdus pašlaik mēs nenosauksim, jo tas var ietekmēt mūsu operācijas iznākumu," paziņoja Žorins.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo nosaucis par kārtējo Krievijas īstenoto terora aktu un karagūstekņu uzturēšanas noteikumu pārkāpumu. Par to Krievija esot pelnījusi, lai visa pasaule to atzītu par terorisma atbalstītāju valsti. Attiecīgu rezolūciju šajās dienās ir apstiprinājusi arī Ukrainas Augstākā Rada.
