Raķete izšauta no iznīcinātāja “Mig-31” Krievijas Dienvidu kara apgabalā.
Jau nākam svētdien, 18. martā Krievijā būs prezidenta vēlēšanas, un bruņošanās ir viens no būtiskākajiem elementiem, ko Putins, atkārtoti kandidējot, izceļ savā dienas kārtībā.
Virsskaņas raķetes "Kinžal" izmēģinājums esot noticis veiksmīgi un tā esot trāpījusi mērķim - pavēstījusi Krievijas aizsardzības ministrija. Tā arī izplatījusi video ierakstu, kas redzams Krievijas telekanālos.
Video ierakstā redzams, kā iznīcinātājs, esot lidojumā, palaiž raķeti un tā ar ugunīgu asti aiz muguras aiztraucas debesīs.
Raķete “Kinžal” ir viens no jaunajiem ieročiem, par kuru esamību Krievijas arsenālā Putins šomēnes paziņoja ikgadējā runā par valsts stāvokli Krievijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē.
Raķetes ātrums desmit reizes pārsniedz skaņas ātrumu un tā varot pārvarēt pretgaisa aizsardzības sistēmas. Bet vēl Krievijas arsenālā esot arī jauni kodolieroči, tostarp spārnotā raķete un zemūdens aparāts, ko ienaidnieks nespēšot pārtvert.
Izrādot šos jaunumus, Putins savas uzrunas laikā arī demonstrēja video, kur bija redzams kā raķetes krīt ASV Floridas štatā. Tas izraisīju ASV valdības reakciju, kas norādīja, ka tā nerīkojas atbildīgs valsts līderis.
Tieši pēc nedēļas, nākamsvētdien 18. martā Krievijā būs prezidenta vēlēšanas, un bruņošanās ir viens no būtiskākajiem elementiem, ko Putins, atkārtoti kandidējot, izceļ savā dienas kārtībā. Kā komentārā izdevuma „Politico” norāda kādreizējais ASV aizsardzības sekretārs Viljams Džems Perijs, Putina kara un bruņošanās retorika ir lielākoties domāta pašmāju patēriņam. Taču nav izslēgts, ka Putina aktivitātes var izsaukt bruņošanās sacensības garu ASV, kas vēlēsies neatpalikt sīvākajam sāncensim.
Vēl viens piemērs Putina nolūkam rādīt Krieviju kā karam gatavu valsti ir jaunā dokumentālā filma, kura veidota prezidenta kampaņai. Tajā Krievijas līderis paziņo, ka nekādos apstākļos neatdos Krimu atpakaļ Ukrainai. Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir par iemeslu ieilgušajam Maskavas un Rietumu valstu konfliktam. Gan ASV, gan Eiropas Savienība ir noteikušas sankcijas gan Krievijas amatpersonām, gan konfliktam tuvi stāvošiem cilvēkiem, gan uzņēmumiem, savukārt Krievija ir atbildējusi ar aizliegumu pārtikas precēm. Ar šo vēsti Putins apstiprina, ka paliekot Krievijas prezidenta amatā, konflikts turpināsies.
Filmu ir veidojis Putina vēlēšanu kampaņas preses pārstāvis žurnālists Andrejs Kondrašovs. Tajā redzamas intervijas ar politiķi un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri viņu atbalsta. Viens no tiem ir Krievijas lielākās naftas kompānijas "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins, kurš stāsta, ka strādājis Putina labā vairāk nekā 30 gadus, un raksturo politiķi kā "ļoti rūpīgu cilvēku", kurš nav pieļāvis nevienu kļūdu.
