Krievija paziņo par kreisera «Moskva» nogrimšanu

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņojusi, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" nogrimis vētras laikā, kad tika vilkts uz ostu pēc korpusa bojājuma ugunsgrēka dēļ, vēstīja medijs "Meduza".

Krievijas puse arī apgalvoja, ka kuģa apkalpe evakuēta. Par bojāgājušajiem vai cietušajiem netiek ziņots.

Kuģis vētras laikā viļņos esot zaudējis noturību un nogrimis.

Iepriekš Ukrainas varasiestādes vēstīja, ka uz karakuģi "Moskva" izšauts ar divām ukraiņu raķetēm "Neptun", savukārt Krievija apgalvoja, ka uz kuģa izcēlās ugunsgrēks un bija sprāgusi munīcija.

Tikmēr ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs iepriekš vēstīja, ka "Moskva" turas virs ūdens un saviem spēkiem virzās pāri Melnajai jūrai.

"Mēs neesam īsti droši, kas tur notika. Pēc mūsu vērtējuma, uz kreisera bija vismaz viens sprādziens un tas nodarīja plašus bojājumus kuģim," sacīja Kērbijs.

ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien atzina kreisera "Moskva" nogrimšanu par "lielu triecienu" Krievijas Melnās jūras flotei.

"Tas ir liels trieciens Melnās jūras flotei, kas ir (..) svarīga daļa [Krievijas] centienos īstenot sava veida flotes kundzību Melnajā jūrā. Tas ietekmēs viņu [kaujas] spējas," ASV telekanālam pēcāk CNN pavēstīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs. 

Pentagons atzina, ka nevar apstiprināt kuģa nogrimšanas iemeslu, bet nenoliedza Ukrainas paziņojumus par kuģa sašaušanu. 

Kreiseris "Moskva" tika uzbūvēts Mikolajivas kuģubūvētavā no 1976. līdz 1979. gadam un nodots ekspluatācijā 1982. gadā ar sākotnējo nosaukumu "Slava". Pēc pretzemūdeņu kreisera "Moskva" norakstīšanas 1996. gadā ''Slava" tika pārdēvēts par "Moskva" un kļuva par Melnās jūras flotes flagmani. Tas ir piedalījies Krievijas militārajos konfliktos Gruzijā 2008. gadā, Sīrijā 2015. gadā un Ukrainā šogad. 

Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā laikā kreiseris "Moskva" piedalījās Čūsku salas sagrābšanā, kā arī Odesas, Mikolajivas un Očakovas pilsētu jūras blokādes īstenošanā. 

Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un "pasūtīja" šo kuģi.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt