Šoigu par informācijas operāciju spēku izveidošanu Krievijas bruņoto spēku ietvaros paziņoja trešdien uzrunājot Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātus.
Ziņu aģentūra “Interfax” viņu citē sakām, ka ir „radīti informācijas operāciju spēki, kas ir daudz efektīvāki un spēcīgi par to, ko [Krievija] bija radījusi agrāk virzienā, kas saucas kontrpropaganda”.
Viņš piebilda, ka „propagandai jābūt gudrai, kompetentai un efektīvai,” vēsta “Interfax”.
Krievijas Valsts Domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs savukārt vēlāk paziņoja, ka informācijas operāciju spēki izveidoti, lai aizsargātu nacionālās drošības intereses. Viņš citēts sakām, ka „virkne izaicinājumu ir pārnesti uz kibersfēru,” un ka „patlaban notiek informatīvais karš”, kas ir daļa no „kopējas konfrontācijas”. Šamanovs paziņoja, ka tādēļ „Krievija spēra soļus, lai izveidotu struktūras, kas ar to nodarbojas.” Saskaņā ar viņa teikto, šie informācijas operāciju spēki arī varēs stāties pretim kiberuzbrukumiem.
Tikmēr Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Francs Klincevičs medijā RBK atzina, ka šie informācijas operāciju spēki Krievijā radīti „nesen”, un ka informācija par tiem ir slepena.
Saskaņā ar viņa teikto, tie ir „speciālisti, kas atmasko ārvalstu diversijas elektroniskajos, drukātajos un televīzijas” līdzekļos.
Bet vēl kāds cits avots Valsts domē teicis, ka informācijas operāciju spēki nodarbojas ar „kontrpropagandu gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām,” gan internetā, gan plašsaziņas līdzekļos.
Pēdējā laikā jautājums par propagandu, kur apsūdzības raidītas Kremļa kontrolēto mediju virzienā, bijis aktuāls rietumvalstīs. Krievijas virzienā apsūdzības vērstas arī par kiberuzbrukumiem – gan pērn ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā, gan arī tagad Eiropā svarīgām vēlēšanām gatavojoties Francijai pavasarī un Vācijai rudenī. Kremlis šādas apsūdzības kategoriski noliedzis.
Kibersfēras drošība pēdējos gados kļuvusi par arvien svarīgāku jautājumu arī NATO ietvaros. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs janvārī paziņoja, ka pērn alianse reģistrējusi kiberuzbrukumu skaita strauju pieaugumu. Proti, NATO reģistrējusi vidēji 500 kiberuzbrukumu mēnesī tās tīkliem. Saskaņā ar Stoltenberga teikto, tas ir par 60% vairāk nekā gadu iepriekš. Toreiz Stoltenbergs arī brīdināja, ka plaša kiberuzbrukuma gadījumā var tikt iedarbināts alianses līguma 5.pants par kolektīvo aizsardzību.
