Krievija pastiprina dronu uzbrukumus Ukrainā, izskan runas par otro mobilizācijas vilni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Izsīkstot augstas precizitātes raķešu krājumiem, Krievija pastiprina dronu uzbrukumus Ukrainas teritorijā. Ukrainas austrumos turpinās intensīvas cīņas, bet rietumvalstu militārie eksperti domā, ka Krievija gatavojas vēl vienam mobilizācijas vilnim.

Krievija aizvadītajā naktī veikusi jaunus gaisa uzbrukumus Ukrainā. Šoreiz līdz ar raķetēm ir izmantoti arī droni. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki aizvadītajā naktī notriekuši astoņus dronus virs Dņipropetrovskas apgabala. Lidroboti izmantoti arī triecienos pa vairākām apdzīvotām vietām Zaporižjas apgabalā. Vienā no uzbrukumiem ievainoti trīs cilvēki.

Krievija pastiprina dronu uzbrukumus Ukrainā un gatavojas otrajam mobilizācijas vilnim
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Krievija atsākusi uzbrukumus ar droniem

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka aizvadītajā diennaktī valsts aizstāvjiem ir izdevies notriekt kopumā 14 dronus-kamikadzes "Šahid", kurus Krievijai piegādāja Irāna. Pēdējo reizi Krievijas spēki "Šahid" dronus izmantoja uzbrukumos 17. novembrī, bet pēc tam tie Ukrainas debesīs nebija manīti.

Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka ar Krievijas rīcībā palikušajām raķetēm pietiek, lai veiktu vēl dažus masveida uzbrukumus Ukrainai.

Bet britu eksperti atklājuši, ka novembra beigās notikušajos triecienos Krievija ir izmantojusi nesen ražotas spārnotās raķetes.

Militārais eksperts Valērijs Rjabihs intervijā Ukrainas telekanālam "Freedom" norādīja, ka tas liecina par Krievijas precīzo raķešu krājumu izsīkumu.

"Šo augstas precizitātes raķešu, piemēram, "H-101" un "Kaļibr", rezerves ir sasniegušas tā saucamo ārkārtas līmeni – aptuveni trīsdesmit procentus. Principā šo raķešu galvenais uzdevums būtu nodrošināt pašas Krievijas Federācijas aizsardzības spējas."

Enerģētiķa profesija kļuvusi ļoti bīstama

Ukrainas valdība ir vērsusies pie ārvalstīm ar lūgumu piegādāt nepieciešamās iekārtas, lai valsts varētu atjaunot energoapgādes infrastruktūru, kas ir smagi cietusi pēc vairākkārtējiem Krievijas masveida raķešu uzbrukumiem. Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko paziņoja, ka drīzumā no Francijas pienāks apjomīgs sūtījums ar nepieciešamajām iekārtām. Viņš īpaši pateicās Baltijas valstīm, kas esot ziedojušas lielu daudzumu nepieciešamās tehnikas.

Ukrainas valstij piederošais enerģētikas uzņēmums "Ukrenergo" kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ir zaudējis vismaz piecus uzņēmuma darbiniekus.

Viņus nogalināja, pildot darba pienākumus Krievijas raķešu uzbrukumu laikā, paziņojis "Ukrenergo" vadītājs Volodimirs Kudritskis.

Viņš norādīja, ka enerģētiķa profesija ir kļuvusi ārkārtīgi bīstama, jo Ukrainas energoapgādes infrastruktūra ir viens no galvenajiem ienaidnieka mērķiem.

Krievijā iespējams otrais mobilizācijas vilnis

Karadarbībā frontē joprojām nav lielu izmaiņu. Sīvākās cīņas turpinās Ukrainas austrumos. Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies atbrīvot vairākus ciemus Harkivas apgabalā nelielā teritorijā, ko vēl kontrolē Krievijas armija.

Tikmēr Krievijas spēki ir guvuši nelielus panākumus netālu no Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā, taču krieviem joprojām nav izdevies sasniegt savu galveno mērķi – aplenkt pilsētu.

Kaujas turpinās arī pie okupētās Svatoves pilsētas Luhanskas apgabalā. Svatove ir nozīmīgs transporta mezgls, kura  atbrīvošana ir viens no galvenajiem Ukrainas armijas mērķiem.

ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka vairākas pazīmes liecina par Krievijas gatavošanos otrajam mobilizācijas vilnim, neraugoties uz to, ka Kremlis to kategoriski noraida.

Viena no šādām pazīmēm esot Belgorodas un Kurskas apgabalos izsludinātā teritoriālās aizsardzības vienību veidošana, lai ietirgotu iedzīvotājiem melus par iespējamo Ukrainas iebrukumu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti