Krievija pārskatīs savu militāro doktrīnu, apsūdzot NATO saspīlējuma padziļināšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirmdien notikušās sarunas Minskā par krīzi Ukrainas austrumos noslēgušās bez rezultātiem, bet gaidāms, ka atsāksies pēc dažām dienām. Tikmēr Krievija gatavojas pārskatīt savu militāro doktrīnu, apsūdzot NATO par saspīlējuma padziļināšanu ar Maskavu. Bet jaunākās aptaujas liecina, ka pusgadu pēc Krimas aneksijas, Krievijas iedzīvotāju prieks par notikumu ir samazinājies.

Pirmdien notikušās krīzes kontakgrupas sarunas Minskā ilga vairākas stundas, tomēr beidzās bez jūtamiem rezultātiem. Jauns diskusiju raunds varētu notikt piektdien. Diskusijās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas, kā arī separātistu pārstāvji.

Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vicepremjers Andrejs Purgins paziņoja, ka „šis ir tikai procesa sākums” un piektdien sarunās iesaistītās puses apspriedīšot pamiera ieviešanu un gūstekņu apmaiņu. Separātistu pārstāvji pirmdien Krievijas ziņu aģentūrām paziņoja, ka vēlas, lai Kijeva atzīst kaujinieku kontrolēto reģionu „īpašo statusu”, separātistiem dodot pilnvaras drošības jomā. Apmaiņā solīts saglabāt vienotu Ukrainas ekonomisko, kultūras un politisko telpu, bet uzsvērts, ka šādā gadījumā būtu „jāņem vērā nepieciešamība stiprināt ekonomisko integrāciju ar Krieviju”.

Ņemot vērā, ka Kijeva gatavojas stiprināt ekonomiskās saites ar Eiropas Savienību un parlaments balsos par asociācijas līguma ratifikāciju, analītiķi norāda, ka separātistu piedāvājums šādā formā valsti faktiski sadalītu.

Krievija tikmēr gatavojas pārskatīt savu militāro doktrīnu, ņemot vērā krīzi Ukrainā un NATO klātbūtni Austrumeiropā. Par to paziņojis Krievijas Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs.

Intervijā aģentūrai „RIA Novosti” Popovs apsūdzēja NATO par „saspīlējuma padziļināšanu ar Krieviju”, un paziņoja, ka alianses dalībvalstu militārā infrastruktūra pietuvojas Krievijas robežām, tostarp, caur alianses paplašināšanos. Šo situāciju Popovs raksturoja kā vienu no galvenajiem „ārējiem draudiem” Krievijai.

Kādas tieši izmaiņas Maskava gatavojas ieviest militārajā doktrīnā, gan netiek precizēts. Jaunā doktrīna tiks apstiprināta jau līdz gada beigām un aizstās pirms četriem gadiem pieņemto dokumentu.

Maskava norāda, ka NATO kļuvusi par galveno ārējo draudu Krievijai, kaut gan alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirmdien solīja pastiprināt NATO klātbūtni Austrumeiropā tieši Krievijas izvērstās agresijas dēļ Ukrainā.

Turklāt Rasmusens apgalvojis, ka 1997.gadā ar Maskavu panāktā vienošanās netikšot pārkāpta. Popovs tomēr uzsvēra, ka tieši NATO saasina spriedzi attiecībās ar Krieviju un ir ļoti acīmredzama ASV un alianses dalībvalstu tieksme pavairot savu stratēģisku uzbrukuma potenciālu. Viņš arī norādīja, ka draudu Krievijas Federācijai radot arī situācija Ukrainā, kas ir “kārtējais krāsaino revolūciju eksporta posms”. Kas tieši tiks iekļauts jaunajā doktrīnā, Popovs gan neprecizēja.

Iepriekš NATO paziņoja, ka pastiprinās militāro klātbūtni Austrumeiropā savu dalībvalstu aizsardzībai.

Vienlaikus Krievijas mediji ziņo, ka valsts iedzīvotāji vairs tik ļoti nepriecājas par Krimas aneksiju. Par to liecina Levadas centra jaunākā aptauja. Salīdzinot ar martā veikto aptauju, Krievijas iedzīvotāji ir mazāk priecīgi par notikušo, saistībā ar to samazinājies atbalsts valdības rīcībai, kā arī mazāk kļuvis to, kas gatavi personīgo ienākumu samazināšanai, lai finansētu Krimas vajadzības. Piemēram, pēdējo četru mēnešu laikā aptaujāto īpatsvars, kuriem Krimas aneksija izsauc prieku, samazinājies no 23% līdz 16%.

Tikmēr vairāk kļuvis to, kuriem ir krasi negatīvs viedoklis par to, ka pussalas finansēšana ietekmēs viņu personīgos ienākumus, tostarp algas un pensijas - martā tādu bija 19%, tagad jau gandrīz 30% . Viena no pēdējām aptaujām arī liecina, ka gandrīz trīs reizes- no 36% līdz 13% krities to skaits, kas pavisam noteikti atbalsta Krievijas militāro iesaistīšanos Ukrainas konfliktā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti