Krievijas varas iestādes tā nolēmušas rīkoties, uzzinot, ka Eiropas Savienība pastāv uz vienotu nostāju jebkādu sankciju atcelšanā. Taču Krievijas puse uzskata, ka robežas vismaz cūkgaļas produkcijai nevarēs visām valstīm atvērt vienādi, katrā ziņā ne Baltijai un Polijai, kur esot konstatēts cūku mēris.
Krievija bija gatavojusies dot priekšroku sešām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Krievijas Pārtikas un veterinārais dienests bija plānojis īpaši pievērsties Francijas, Itālijas, Vācijas, Ungārijas, Dānijas un Nīderlandes cūkgaļas ražotājiem, veicot īpašas pārbaudes, lai pēc tam, kad atceltu Eiropas Savienībai noteiktos pārtikas preču importa aizliegumus, šo valstu ražotāji varētu ātrāk atgriezties tirgū.
Taču, kā ziņu aģentūrai "Interfax" paziņojis Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta direktors Sergejs Dankverts, eksperti esot nolēmuši nogaidīt. Par iemeslu tam esot Eiropas Savienības nostāja, ka visas dalībvalstis jebkuru lieguma ieviešanas un arī atcelšanas priekšā ir vienādas.
Dankverts pavēstījis, ka šāda nostāja neesot iespējama, tā kā Polijā un visās trijās Baltijas valstīs konstatēts Āfrikas cūku mēris un tas liecinot, ka no šīm valstīm Krievija cūkgaļu sākšot iepirkt ne agrāk kā pēc trim gadiem, taču pilnīgi citādi tas esot, piemēram, ar Dāniju, kur šīs saslimšanas neesot.
Eiropas Komisija (EK) Briselē šādus Krievijas paziņojumus vērtē atturīgi, norādot, ka pagaidām vēl nav plašākas informācijas no Maskavas puses.
„Eiropas Savienībai ir jārunā vienotā balsī, mēs to esam pateikuši skaidri. Ir jārespektē solidaritātes princips un, kas attiecas uz tirdzniecību, pret visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizturas vienādi. Visas sarunas, kas bijušas iepriekš ar Krievijas varas iestādēm, ir bijušas par fitosanitārajiem jautājumiem,” sacīja EK pārstāvis Enriko Brivio.
Krievijas mēģinājums dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirt priviliģētāku statusu pārtikas preču embargo apstākļos Briselē ir arī uztverts kā mēģinājums sašķelt Eiropas Savienību.
Vēl aizvadītās nedēļas sākumā visai vētrainas diskusijas izraisījās Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmes laikā, kad atklātībā parādījās informācija, ka Krievijas un EK pārstāvju starpā ir notikusi sarakste par iespējamiem atvieglojumiem noteiktiem Eiropas Savienības teritorijā ražotiem pārtikas produktiem, īpaši delikatesēm vai reģionam raksturīgiem gardumiem, kuri galu galā top noteiktās valstīs.
Taču gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš kā Latvijas un tagad Eiropas Savienībā prezidējošās valsts pārstāvis, gan lauksaimniecības komisārs Fils Hogans noraidīja, ka Eiropas Savienība piekristu šādam solim.
Pirms dažām dienām Briselē starptautiskai lauksaimniecības žurnālistu grupai komisārs to apstiprināja atkārtoti.
„EK un jo īpaši veselības komisārs strādās ar dalībvalstīm ļoti cieši un koordinēti, lai būtu droši, ka uz visiem Krievijas aicinājumiem atvērt tirgu īpašiem produktiem sekotu kopīga Eiropas Savienības atbilde. Taču galu galā abām pusēm ir jābūt drošām, ka to rīcībā ir atbilstoši veterinārie sertifikāti un viss atbilst standartiem, līdz ar to te ir vieta diskusijām no abām pusēm, lai produkcijas eksports uz Krievijas Federāciju varētu atsākties,” sacīja komisārs Fils Hogans.
Jāatgādina, ka aizliegumu ievest cūkgaļu Krievija īsteno kopš aizvadītā gada sākuma, bet tam papildus nākuši klāt arī plašāki pārtikas preču importa liegumi, reaģējot uz Eiropas Savienības sankcijām pēc krīzes Ukrainā.
