Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. martā izsludināja “nestrādāšanas nedēļu”, kuras mērķis bija mudināt valsts iedzīvotājus palikt mājās, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos. Pēc tam nestrādāšanas periodu vairākkārt pagarināja, jo strauji pieauga inficēšanās ar bīstamo vīrusu.
Aizvadītās diennakts laikā Krievijā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu inficēto. Kopumā Krievijā ir reģistrēti vairāk nekā 242 tūkstoši Covid-19 inficēto. Tādējādi Krievija ir apsteigusi Eiropā vīrusa vissmagāk skartās valstis Spāniju, Lielbritāniju un Itāliju. No vīrusa izraisītām komplikācijām Krievijā ir miruši vairāk nekā 2200 cilvēku.
Pirmdien bija sešas nedēļas ilgušā nestrādāšanas režīma pēdējā diena un tika gaidīts, ka Putins to vēlreiz pagarinās, jo nekas neliecina, ka Krievijai būtu izdevies ierobežot vīrusa izplatīšanos. Tomēr valsts vadītājs paziņoja, ka no otrdienas vairums iedzīvotāju var atsākt strādāt. Putins uzdeva reģionu gubernatoriem izlemt, cik ilgi un kādā apmērā saglabāt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus.
“Reģionu vadītājiem, izvērtējot situāciju un ņemot vērā epidemiologu viedokli, jāpieņem lēmums par ierobežojošo un preventīvo pasākumu pakāpenisku mīkstināšanu vai to saglabāšanu. Visur, kur tas ir iespējams, nepieciešams radīt priekšnoteikumus, lai darbu atsāktu tādās ekonomikai būtiskās nozarēs kā būvniecība, rūpniecība, lauksaimniecība, telekomunikācijas, enerģētika un kalnrūpniecība,” paziņoja Putins.
Putina paziņojums daudzus pārsteidza, jo Covid-19 epidemioloģiskā situācija Krievijā nav ievērojami uzlabojusies. Politologs un agrākais Putina runu rakstītājs Abass Gaļamovs raidsabiedrībai “Deutsche Welle” sacīja, ka Krievijas prezidents nevēlas atpalikt no rietumvalstīm, kuras ir sākušas atcelt ierobežojumus. Putins saprotot, ka zaudēs sabiedrības atbalstu, ja Krievija neturēsies līdzi rietumniekiem. Gaļamovs piebilst, ka Krievijas iedzīvotāji ierobežojumus izjuta daudz smagāk nekā eiropieši, jo Krievijā ir zemāks dzīves līmenis un vairumam iedzīvotāju nav iekrājumu.
Krievijā, tāpat kā citās valstīs, vīrusa pandēmijas laikā trūkst medicīniskā aprīkojuma. Krīzes situācijā valstij palīgā nākuši daudzi privātie uzņēmumi, kuri palīdz apgādāt mediķus ar nepieciešamajām lietām. Viena no tādām ir plaušu ventilatori, kuri ir nepieciešami, lai glābtu Covid-19 slimniekus.
Krievijas atbildīgās iestādes šodien paziņoja, ka slimnīcas pārtrauks lietot konkrētu valstī ražotu plaušu ventilatoru modeli pēc tam, kad slimnīcās Maskavā un Sanktpēterburgā izcēlās ugunsgrēki, kuros dzīvību zaudēja seši pacienti. Krievijas mediji ziņo, ka ugunsnelaimes izcēlās pēc plaušu ventilatoru aizdegšanās. Daļu no šiem ventilatoriem Krievija aprīļa sākumā piegādāja ASV.
