Krievija otro reizi kopš kara sākuma publicējusi datus par saviem zaudējumiem Ukrainā

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmoreiz kopš 2. marta publicējusi datus par Krievijas karaspēka zaudējumiem Ukrainā. Krievija apgalvo, ka Ukrainā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 ir ievainoti.

Līdz šim vienīgo reizi Krievija šādas ziņas publicēja marta sākumā, kad ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem un 1597 ievainotiem.

Ukrainas bruņoto spēku vadība vēsta, ka Krievijas karaspēka zaudējumi Ukrainā ir krietni lielāki: vismaz 16 000 karavīru.

Šos skaitļus pašlaik nav iespējams pārbaudīt, jo kara laikā abas puses pārspīlē pretinieka ciestos zaudējumus, bet Ukrainas sniegtā informācija par Krievijas zaudējumiem varētu būt tuvāk patiesībai.

NATO valstu izlūkdienestu aprēķini liecina, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.

Krievijas Aizsardzības ministrija arīdzan apgalvo, ka šajā karā lielus zaudējumus cietuši Ukrainas bruņotie spēki: 14 000 karavīru esot nogalināti, 16 000 ievainoti. Ukraina noraida šos apgalvojumus kā nepatiesus.

Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Sergejs Rudskojs arī paziņoja, ka Krievijas spēki varētu uzbrukt bloķētajām Ukrainas pilsētām, taču, pēc viņa teiktā, Krievijas armijas mērķis esot “pilnīga Donbasa atbrīvošana”, ziņo Krievijas aģentūra RBK. Krievijas medijs gan nenosauc, par kādām tieši pilsētām runā Rudskojs, un nemin, ka Krievijas armija Ukrainas teritorijā ir iebrucēji, nevis atbrīvotāji.

RBK ziņoja, ka saskaņā ar Rudskoja teikto Krievija līdz šim neesot plānojusi uzbrukumu pilsētām, lai mazinātu  karavīru un civiliedzīvotāju zaudējumus.

Krievijas karaspēka vadības izteikumi varētu liecināt par stratēģijas maiņu, jo līdz šim Krievija centusies uzturēt uzbrukumu vairākās frontēs, bet saskārusies ar sīvu Ukrainas pretestību.

Izteikumi par "Donbasa atbrīvošanu" varētu liecināt, ka Krievija grasās koncentrēt spēkus uz teritorijas iekarošanu Ukrainas austrumos. Rudskojs piektdien pavēstīja, ka pašlaik Krievijas spēki kontrolē 54% no Doneckas apgabala un 93% no Luhanskas apgabala teritorijas.

Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Oleksandrs Gruzevičs piektdien atzina, ka nevajadzētu paļauties uz runām, ka Krievijas okupācijas spēkiem beidzas karavīru un raķešu rezerves, jo situācija frontē par to vēl neliecina.

Gruzevičs vēsta, ka Krievija mēģina veikt mobilizāciju Dagestānā, bet būs vajadzīgs laiks, lai šīs vienības nogādātu līdz Ukrainai.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt