AFP gan norāda, ka, visticamāk, pašreizējais valsts līderis Vladimirs Putins saglabās varas grožus. Tādējādi viņš valsti varētu vadīt līdz 2024. gadam. Pirmo reizi Putinu Krievijas prezidenta amatā ievēlēja 2000. gadā. Līdz ar to Putins varētu kļūt par visilgāk prezidenta amatā esošo politiķi kopš Josifa Staļina laikam, kurš bija PSRS vadītājs.
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks vien divas dienas pēc tam, kad būs atzīmēta Krimas aneksija un pievienošana Krievijai.
Analītiķi gan brīdina, ka iedzīvotāji vēlēšanās varētu būt visai pasīvi. Socioloģiskais institūts “Levada” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka tikai 58% balsstiesīgo ir gatavi piedalīties vēlēšanās. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2007. gada decembrī. Pirms 10 gadiem vēlēšanās bija gatavi piedalīties ap 75%.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komitejas vadītāja Ella Pamfilova norāda, ka šobrīd 23 cilvēki ir izteikuši būt par prezidenta amata kandidātiem. Iespējams, ka kandidātu skaits vēl augs. Starp jau zināmajiem kandidātiem ir Putins, kā arī televīzijas žurnāliste Ksenija Sobčaka, kuras kandidatūra gan vēl oficiāli ir jāapstiprina, Komunistiskās partijas līderis Genadijs Zjuganovs un Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs Vladimirs Žirinovskis.
