Visā Krievijas Federācijas teritorijā sākušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Līdz šim nobalsojuši vairāk nekā 11% balsstiesīgo. Uz 450 vietām Valsts domē pretendē kandidāti no 7 partijām. Gaidāms, ka pārliecinošu uzvaru gūs valdošā partija "Vienotā Krievija". Tomēr tās popularitāte ir kritusies, tādēļ vairāk vietu parlamentā iegūs pārējās partijas. Tostarp Maskavā ieradušies tūkstošiem Kremļa atbalstītā jaunatnes kustība "Naši" biedru, lai patrulētu ielās un nepieļautu opozīcijas provokācijas. Savukārt hakeru uzbrukumu dēļ darbu pārtraukušas vairāku mediju interneta lapas, tostarp neatkarīgās vēlēšanu novērotāju organizācijas "GOLOS" interneta vietnes.
Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijā ir deviņas laika joslas, Krievijas parlamenta apakšpalātas- Valsts domes- vēlēšanās sākas pēc Latvijas laika sākās jau vakar vēlu vakarā Tālajos Austrumos. Pēc Latvijas laika pēdējie iecirkni durvis slēgs šovakar 7.00 Kaļiņingradas apgabalā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2007. gadā šajās ieviestas atsevišķas izmaiņas. Pirmkārt,
šis sasaukums tiks ievēlēts jau uz 5 gadiem, nevis četriem. Bet procentu barjeru iekļūšanai Valsts domē no 5%-7% procentiem jau pirms vairākiem gadiem paaugstināja vēl toreizējais prezidents Vladimirs Putins, lai parlaments vairs nebūtu tik sašķelts. Taču šoreiz ir ieviesta vēl viena neliela izmaiņa. Tā partija, kas savāks 5-6% atbalstu, iegūs 1 krēslu domē, bet tā, kas savāks 6-7%- divus krēslus.
2007. gada vēlēšanās piedalījās 11 partijas, šoreiz jau mazāk- 7. Tas skaidrojams ar to, ka atsevišķi politiskie spēki apvienojās. Neapšaubāms favorīts ir valdošā partija "Vienotā Krievija", kuras saraksta galvgalī kā premjerministra amata kandidāts ir pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs. Aptaujas liecina, ka tās iegūs 40-50% vēlētāju atbalstu. Partija sevi pozicionē kā stabilitātes garantu un politisko spēku, kas spēj reāli strādāt, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni un garantētu valsts drošību. Aizvadītajā sasaukumā šī partija viena pati kontrolēja vairāk nekā 2/3 Valsts domes deputātu krēslu, taču, gaidāms, ka šoreiz tai nāksies samierināties ar krietni pieticīgāku rezultātu, jo daudz cilvēku ir vīlušies Medvedeva un Vladmira Putina darbībā. Līdz ar to vairāk vietu parlamentā tiek prognozēts pārējām partijām. Genādija Zjuganova komunisti varētu iegūt 20% balsu, divreiz vairāk kā iepriekšējās vēlēšanās. Tāpat lielāku atbalstu gūs Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti un sociāldemokrātiskā partija "Taisnīgā Krievija". Pārējām trim vēlēšanām pielaistajām partijām - liberālajai "Jabloko", labējai "Taisnā lieta" un nacionāli noskaņotajai kreisajai "Krievijas patrioti" iekļūšana parlamentā netiek prognozēta.
Neatkarīgie kandidāti un partiju apvienības vēlēšanās nevar piedalīties. Tādēļ tajās nepiedalās Tautas brīvības partija, kuras pamatu veido četras Kremlim izteikti nedraudzīgas kustības, tajā skaitā Borisa Ņemcova "Solidaritāte". Varas iestādes atteicās šo kustību reģistrēt kā partiju, jo tā neatbilda attiecīgajiem noteikumiem.
Tādēļ šī opozīcija aicinājusi savus atbalstītājus uz dažādiem pasākumiem, lai sabotētu vēlēšanas. Piemēram, balsojot izsvītrot visas partijas, un pārvilkt krustu arī visam biļetenam. Tāpat aicinātas vai nu balsot par jebkuru citu partiju, izņemot "Vienoto Krieviju", vai vēlēšanas vispār boikotēt.
Tikmēr hakeru uzbrukumu dēļ darbu pārtraukušas vairāku vairāk vai mazāk neatkarīgu mediju interneta vietnes. Tajā skaitā radiostacijas "Eho Moskvi", kuras galvenais redaktors uzskata, ka
uzbrukums radiostacijas lapai vēlēšanu dienā īstenots, cenšoties nepieļaut, ka tiek publicēti dati par vēlēšanu pārkāpumiem.
Tāpat uzbrukums veikts laikraksta "Kommersant" lapai, un neatkarīgās vēlēšanu novērotāju organizācijas "GOLOS" interneta vietnēm. Šai organizācijai varas iestādes jau piektdien piesprieda naudas sodu, to apsūdzot par vēlēšanu likuma pārkāpšanu.
