ĪSUMĀ

Baidens sola tuvākajā laikā nosūtīt karavīrus uz Austrumeiropu

Atgriežoties ASV galvaspilsētā Vašingtonā, Baltā nama saimnieks Džo Baidens piektdien žurnālistiem sacīja, ka viņš tuvākajā laikā pārcels karavīrus uz Austrumeiropu uz NATO valstīm. To skaits, pēc Baidena vārdiem, būšot ne pārāk liels.

Tomēr jaušams, ka runa varētu būt par 8500 ASV karavīriem. Tas tādēļ, ka Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs šonedēļ paziņoja, ka tieši tik liels skaits ASV karavīru ir „paaugstinātas trauksmes stāvoklī”, un tas saistīts ar viņu iespējamu dislocēšanu NATO spēku atbalstam. Desmitiem tūkstoši ASV karavīru jau ir stacionēti galvenokārt Rietumeiropā.

Boriss Džonsons plāno runāt ar Putinu

Turpinoties diplomātiskā ceļa meklējumiem un centieniem deeskalēt spriedzi, vakar krīzi ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vairāk nekā stundu garā telefonsarunā pārrunāja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Abi vienojušies par nepieciešamību deeskalēt Ukrainas krīzi.

Ar Kremļa saimnieku šonedēļ plāno runāt arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Kā piektdienas vakarā paziņoja Dauningstrītas administrācija, Džonsons atkārtoti apliecinās vajadzību Krievijai piekāpties un iesaistīties diplomātijā.

Dauningstrītas paziņojumā teikts, ka Lielbritānijas premjers ir "apņēmies paātrināt diplomātiskos centienus un pastiprināt atturēšanu, lai novērstu asinsizliešanu Eiropā".

Džonsonam ir paredzēts tuvākajās dienās apmeklēt Eiropu. Tāpat sagaidāms, ka Lielbritānijas Ārlietu ministrija pirmdien parlamentā paziņos par sankciju režīma pastiprināšanu, vēršoties pret Krievijas stratēģiskajām un finanšu interesēm.

Krievija nosaka sankcijas ES amatpersonām

Tikmēr Krievija, reaģējot uz Eiropas Savienības sankcijām, aizliegusi ieceļot valstī vairākām augsta ranga bloka amatpersonām. Sankciju vidū esot vairāku dalībvalstu likumdevēju sapulču, izpildvaras institūciju un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonas.

„Melnajā sarakstā” iekļauti dažu Eiropas valstu „privāto militāro uzņēmumu” vadītāji. Atšķirībā no Eiropas Savienības un ASV Maskava nenodod atklātībai sankcijām pakļauto personu vārdus, un tās par iekļaušanu "melnajā sarakstā" reizēm uzzina tikai pie robežas, kad tām tiek liegta ieceļošana Krievijā.

Rietumu amatpersonas norāda, ka pēc rakstisku atbilžu sniegšanas Maskavai uz tās izvirzītajām drošības garantijām, "bumba" tagad ir Krievijas pusē.

Putins tagad "rūpīgi" iepazīsies ar Vašingtonas un NATO sniegtajām atbildēm un "pēc tam lems par savu turpmāko rīcību".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacījis, ka alianse ir gatava dažādiem scenārijiem.

„Nav pārliecības par krievu plāniem, varbūt viņi vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu. No NATO puses  esam gatavi iesaistīties politiskā dialogā, bet esam gatavi atbildēt arī tad, ja Krievija izvēlēsies bruņotu konfrontāciju. Kopumā runājot, ziņa ir tāda – esam nolēmuši, ka uzbrukums kibertelpā var iedarbināt 5.pantu un esam gatavi uz to atbildēt. Tas var notikt kibertelpā, bet arī citā laukā, par atbildi lems NATO, atkarībā no tā, kāds būs uzbrukums,” norādīja Stoltenbergs.

"Reuters": Krievijas armija nogādājusi asins krājumus uz Ukrainas pierobežu

Aģentūra „Reuters”, atsaucoties uz trīs ASV amatpersonām, vēsta, ka Krievijas armija nogādājusi asins krājumus un medicīniskos materiālus pie robežas ar Ukrainu.

Šādas ziņas vēl vairāk pastiprina bažas, ka Krievija varētu uzbrukt kaimiņvalstij. Esošās un bijušās ASV amatpersonas skaidroja, ka konkrēti rādītāji, piemēram, asins krājumi, ir ļoti svarīgi, lai noteiktu, vai Maskava būtu gatava veikt iebrukumu, ja Putins izšķirtos par šādu soli.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Rietumus necelt paniku. Pēc Zelenska domām, lai gan draudi pastāv, tomēr panikas celšana, īpaši, norādot uz tūlītēju plaša mēroga kara iespējamību, kaitē valsts trauslajai ekonomikai, veicinot kapitāla aizplūšanu.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīts ''Minskas protokols'', kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru. 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.