ĪSUMĀ:
- Krievija noteikusi sankcijas pret 322 Ukrainas pilsoņiem un 68 uzņēmumiem.
- Sankcijas paredz iesaldēt šo personu Krievijā esošos aktīvus.
- Sankcijas vērstas pret bijušo Ukrainas premjeri Timošenko, diviem ministriem, parlamenta spīkeru u.c.
- Krievija gatava atcelt sankcijas, ja redzēs Kijevas "politisko gribu" normalizēt attiecības.
- Timošenko neuztrauc sankcijas, līdzīgus paziņojumus izteikuši citi sankciju sarakstā iekļautie.
- Sankcijas ieviestas dienā, kad vizītē Ukrainā ieradās Vācijas kanclere Merkele.
Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva parakstītais dokuments ievieš sankcijas pret 322 Ukrainas pilsoņiem un 68 uzņēmumiem. Sankcijas paredz iesaldēt šo personu Krievijā esošos aktīvus.
Sankcijas tostarp vērstas pret bijušo Ukrainas premjeri Jūliju Timošenko, kas kandidē uz Valsts prezidentes amatu nākamā gada vēlēšanās. Arī iekšlietu ministru Arsēnu Avakovu, bijušo Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa līderi Mustafu Džemiļevu, Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dēlu, uzņēmēju Alekseju Porošenko. Sankciju sarakstā iekļauts arī aizsardzības ministrs, parlamenta spīkeris, vairāki ķimikāliju un kalnrūpniecības uzņēmumi.
Maskava teica, ka sankcijas saistītas ar "Ukrainas nedraudzīgo rīcību attiecībā uz Krievijas pilsoņiem un juridiskajām personām". Proti, ka tā ir atbilde uz Kijevas vērstajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar Krimas okupāciju un karadarbību Ukrainas austrumos. Kremlis ceturtdien piebilda, ka būtu gatavs atcelt sankcijas, ja no Kijevas puses redzēs "politisko gribu" normalizēt attiecības. Jautāts par to, ka sankciju sarakstā nav Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka pret valstu prezidentiem sankcijas ierasti nevērš, un šāda rīcība jau būtu pārmērīgs solis.
Lielākā daļa Ukrainas ietekmīgo cilvēku ir pārtraukuši finansiālas saiknes ar Maskavu. Tāpēc sankciju mērķis, iespējams, ir politiska spiediena vēršana pret tiem, kuriem vēl ir kādi līdzekļi Krievijā.
Bijusī Ukrainas premjere Timošenko jau paziņojusi, ka viņu "maz uztrauc" pret viņu vērstās sankcijas, jo viņai neesot biznesa Krievijā. Ar līdzīgiem paziņojumiem nākuši klajā arī atsevišķi citi sankciju sarakstā iekļautie.
Sankcijas dienā, kad Ukrainu apmeklē Merkele
Krievija sankcijas ieviesa dienā, ka vizītē Ukrainā ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele. Kopīgajā preses konferencē ar Merkeli Ukrainas prezidents Porošenko paziņoja, ka Maskavas rīcība liecina par Kremļa nevēlēšanos pildīt Minskas vienošanās.
"Tā vietā, lai žvadzinātu ieročus uz frontes un caur sankcijām, Krievijai jāizdara ļoti vienkārša lieta – jāaiziet no Ukrainas, jāsavāc savs karaspēks, jāsavāc savi ieroči, jāatjauno Ukrainas teritoriālā vienotība. Tad būs gan miers, gan vairs nevajadzēs ieviest sankcijas," paziņoja Ukrainas prezidents.
Merkele savukārt apstiprināja, ka Vācija aicinās decembrī pagarināt ES pret Krieviju noteiktās sankcijas. Viņa vainoja Maskavu par to, ka progress 2015.gadā noslēgto Minskas vienošanos īstenošanā ir niecīgs vai tā nav nemaz.
Merkele piebilda, ka starp vienošanās pārkāpumiem ir arī prokremlisko separātistu novembrī plānotās vēlēšanas viņu kontrolētajās teritorijās Donbasā.
Vācijas kanclere Merkele vizītē Ukrainā ieradusies, lai pārrunātu Austrumukrainas miera procesu un Krievijas "Nord Stream 2" gāzesvadu. Merkele vienas dienas vizītē tiekas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un premjeru Volodimiru Groismanu.
Tā ir Merkeles pirmā vizīte, kopš 2015.gadā tika pieņemts Minskas miera līgums, kas paredzēja pamieru un smagās artilērijas un karavīru atvilkšanu no frontes līnijas. Ukrainas parlaments nesen lēma līdz 2019.gada beigām pagarināt īpašo tiesisko regulējumu Donbasa reģionam, kuru kontrolē Krievijas atbalstītie kaujinieki. Berlīne šo soli uzskata par pierādījumu Kijevas apņēmībai ievērot Minskas vienošanos un aicina arī otru pusi ievērot Minskas vienošanās nosacījumus. Tāpat Merkele iepriekš solīja, ka nebūs vienošanās par "Nord Stream 2", ja tas kaitēs Ukrainai. Gaidāms, ka šīs vizītes laikā viņa apliecinās savus solījumus.
Attiecības starp Maskavu un Kijevu aizvien pasliktinās, kopš Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu.
