Rietumos par to, ka Krievija varētu mēģināt gatavot dažādas provokācijas, lai attaisnotu iespējamo uzbrukumu Ukrainai, runā jau sen. Pēdējo nedēļu laikā izskanējušas ziņas par Ukrainā aizturētiem provokatoriem, kas plānojuši rīkot masu nekārtības.
Maskava atgādina ASV pagātnes grēkus
Kā vēsta ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Džons Kērbijs, Krievija gatavo arī propagandas filmu par inscenētu Ukrainas uzbrukumu Krievijas interesēm.
“Mums ir informācija par to, ka Krievija vēlas safabricēt ieganstu iebrukumam Ukrainā. Mēs uzskatām, ka Krievijas valdība plāno sarīkot it kā Ukrainas viltus uzbrukumu Krievijas teritorijai vai krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tas attaisnotu viņu tālāko rīcību,” vēsta Kērbijs.
“Kā daļa no šī viltus uzbrukuma, pēc mūsu domām, būs Krievijas izveidots propagandas video. Tajā būtu redzami līķi un nolīgti aktieri, kuri tēlotu sērotājus. Tāpat varētu demonstrēt iznīcinātus objektus un militāro tehniku. Varētu izskatīties, ka daļa no šīs tehnikas Ukrainas spēkiem ir piegādāta no Rietumiem.”
Krievijas vēstniecība ASV paziņojusi, ka amerikāņi kārtējo reizi izdomā dažādus briesmu stāstus, turklāt, ja runa ir par viltus video, tad tā esot tieši ASV piekoptā prakse. Piesaukta tika arī tā dēvētā Kolina Pauela mēģene. 2003. gadā ANO Drošības padomē Pauels demonstrēja mēģeni, kurā it kā esot Irākas ķīmisko ieroču paraugs.
Nepieciešamība likvidēt Irākas ķīmiskos ieročus kalpoja par iemeslu, lai uzsāktu karu pret Sadama Huseina režīmu, taču ķīmiskie ieroči Irākā tā arī netika atrasti. Krievijas medijos aktīvi tiek uzsvērts, ka amerikāņi savulaik ir inscenējuši video, kurā redzams arī it kā notikušais ķīmiskais uzbrukums Sīrijā.
Vācija un Francija mēģina nogludināt konfliktu
Turpinoties diplomātiskajiem centieniem atrisināt saspīlējumu, ceturtdien ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sazinājās Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Sarunu centrā bijis jautājums par miera procesa paātrināšanu, īpaši Normandijas formātā, un sagaidāms, ka Makrons ar abu valstu vadītājiem klātienē tiksies jau nākamajā nedēļā.
Tāpat kļuvis zināms, ka 14. februārī Kijevu apmeklēs arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kura valdība tiek asi kritizēta par nevēlēšanos Ukrainai sniegt militāro palīdzību.
Arī šāda kavēšanās Krievijā tiek saukta par pierādījumu tam, ka Rietumu atbalsts Kijevai nemaz nav tik vienots, kā varētu likties.
Ukrainas mediji piektdien ziņo, ka Ungārija esot izmantojusi savas veto tiesības, lai nepieļautu Ukrainas pievienošanos NATO vienotajam kiberaizsardzības izcilības centram. Kā norāda Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Aleksejs Daņilovs, Ukraina bija iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un izgājusi to pārbaudi.
Apstiprināšanas gadījumā Ukraina būtu kļuvusi par šī kiberaizsardzības centra locekli jau no 1. janvāra, taču tagad šie pieteikumi no jauna var tikt izskatīti vien gada otrajā pusē.
