Krievija noliedz karaspēka ievešanu Ukrainā

Krievija noliedz jebkādas tai izvirzītās apsūdzības par karaspēka vienību ievešanu Ukrainā, nosaucot to par rietumvalstu propagandu. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Krievijas pārstāvis ANO. 

Trešdien ANO tika sasaukta kārtējā Ukrainas jautājumiem veltītā ārkārtas sēde. Tās laikā rietumvalstis pieprasīja, lai Krievija sāktu pildīt Minskā noslēgtās vienošanās, solot arī atcelt pret Maskavu ieviestās sankcijas, ja asinsizliešana Ukrainā beigsies.

Trešdien ANO ģenerālsekretāra palīgs Jenss Anderss Tojberg-Frandzens ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē pauda, ka pastāv ļoti lielas bažas, ka Ukrainas austrumos varētu atsākties plaša mēroga karadarbība, savukārt, ja turpināsies pašreizējās sadursmes, tās var ilgt mēnešiem, novedot Ukrainu katastrofas priekšā.  

Sēdi sasauca Amerikas Savienotās Valstis pēc tam, kad NATO bija paziņojusi par Krievijas armijas tanku, artilērijas un karaspēka vienību iebraukšanu Ukrainas austrumos.

 ASV sūtne Apvienotajās Nācijās Samanta Pauera paziņojusi, ka Krievija turpina pārkāpt Minskas vienošanās noteikumus.

„Problēmas saknes joprojām ir tās pašas - Krievija rupji pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Kārtējo reizi Krievija ir devusi solījumus, taču nav spējusi tos pildīt. Savukārt Drošības padomē tiek izteikti paziņojumi, kuri nav patiesi. Un pati Krievija to zina,” pauda ASV pārstāve.

Krievijai ir jārēķinās ar sekām, brīdinājusi Samanta Pauera, solot pastiprināt spiedienu uz Maskavu, piespiežot to ievērot Minskas vienošanos. Vienlaicīgi Pauera norādījusi, ka Vašingtona ir gatava atcelt pret Maskavu ieviestās sankcijas, ja asinsizliešana Ukrainā beigsies un robeža ar Krieviju tiks slēgta.

Savukārt Krievijas vēstnieka vietnieks ANO Aleksandrs Pankins kārtējo reizi noraidījis visas Maskavai adresētās apsūdzības, atgādinot, - pašreizējās Ukrainas varas iestādes nekad neesot slēpušas, ka pamiers Ukrainas austrumos tiks izmantots spēku pārgrupēšanai, kā arī lai iegūtu bruņojumu no rietumvalstīm.

Bet Krievijas armijas vienības, kas piedalās mācībās Ukrainas pierobežā, nevienam draudus neradot, bet par krievu spēku iebrukumu Ukrainā vispār nekādu pierādījumu neesot.

„Pašlaik Rietumu galvaspilsētās un arī NATO ietvaros gaisu satricina skaļi paziņojumi par virtuālu bruņutehnikas un karaspēka kolonnu pārvietošanos Ukrainā no Krievijas teritorijas. Reālus faktus un pierādījumus gan neviens nesniedz. Tāpēc visas tās ir tukšas runas un viltus propaganda,” sacīja Pankins.

Trešdien arī NATO pārstāvji ir atzinuši, ka pašlaik NATO ir tikai noteikusi, ka Ukrainā redzētā bruņutehnika ir krievu izcelsmes, taču par tās skaitu precīza informācija nav pieejama.

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs gan atzinis, ka Krievija nekad nav spējusi paskaidrot, kāpēc Ukrainas pierobežā ir nepieciešams izvietot gandrīz 40 000 vīru lielu karaspēku. Pēc Sergejeva vārdiem, atklāts karš Ukrainas austrumos līdz šim nav sācies tikai Ukrainas savaldības dēļ.

Šī bija jau 26. Ukrainai veltītā Drošības padomes ārkārtas sēde, taču arī tajā nekāds galīgais lēmums vai kopīgs paziņojums netika pieņemts, Krievijai draudot uzlikt tam veto.

Situācija Ukrainas nemierīgajos reģionos nepārtraukti pasliktinās, un divus mēnešus ilgušo pamieru EDSO novērotāji jau atklāti sauc par virtuālu. Pēdējās dienās apšaudēs Donbasā tika nogalināti vairāki Ukrainas karavīri un vēl desmitiem tika ievainoti.

Jau krietnu laiku iepriekš dažādi avoti pauda viedokli, ka novembrī Austrumukrainā atsāksies karadarbība. Kā priekšvēstnesis tam mēneša sākumā parādījušas pirmās ziņas par Krievijas bruņutehnikas kolonnu virzīšanos uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tagad žurnālisti saņēmuši informāciju, ka prokrieviskie kaujinieki gatavojas uzbrukt pretterorisma operācijas spēkiem šo svētdien,16. novembrī. Vienlaikus Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka Krievija cenšas no jūras puses bloķēt Mariupoles pilsētu un mīnē tās akvatoriju.

Ņemot vērā šādu notikumu attīstību, valsts aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks vakar paziņoja, ka Ukrainas armija tiek pārdislocēta un gatavota aktīvai karadarbībai.

Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.

Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt