Par to, ka Ukrainas specdienestu sagatavoti cilvēki ir mēģinājuši īstenot diversijas okupētās Krimas teritorijā, paziņoja Krievijas Federālais drošības dienests. Tā paziņojumā norādīts, ka īpašas operācijas laikā pussalā ir likvidēts ukraiņu aģentu tīkls. Tāpat esot aizturētas vairākas personas, pie kurām atrasti 20 spridzekļi - mīnas, detonatori, granātas un citi ieroči, kurus, kā raksta Krievijas puse, izmantojot ukraiņu specvienības. Federālais drošības dienests apgalvo, ka ir veikti vismaz trīs mēģinājumi ielauzties Krimā un operācijas laikā ir gājuši bojā arī krievu karavīri, jo diversantus ar uguni esot pieseguši Ukrainas bruņotie spēki un bruņutehnika.
Komentējot izskanējušās ziņas, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka šādas diversijas neesot nekas cits, kā mēģinājums novērst uzmanību no tiem cilvēkiem, kuri ir sagrābuši varu Kijevā. Taču šādas provokācijas noteikti nepalikšot bez uzmanības un tiks darīts viss iespējamais, lai aizsargātu gan Krimas iedzīvotājus, gan infrastruktūru. Putins arī norādījis, ka provokācijas uz robežas esot ļoti bīstama spēle un, ja Kijevas varas iestādes to nesaprotot, tad vismaz Ukrainas Rietumu partneriem būtu jāapzinās, pie kādām sekām tas var novest. Krievijas prezidents uzskata, ka Kijeva jau tā mēģina kavēt miera procesu Ukrainas austrumos, tāpēc pašreizējos apstākļos viņš neredzot iespēju rīkot nākamo Normandijas četrinieka sarunu kārtu par situācijas noregulēšanu.
Putins ticies ar Krievijas Drošības padomi, lai izskatītu pretterorisma drošības pasākumu scenārijus Krimā.
Krievijas izteikumi jau izraisījuši sašutumu Ukrainā. Tās prezidents Petro Porošenko apgalvojumus par ukraiņu karavīru gatavotajiem terora aktiem nosaucis par bezjēdzīgām un ciniskām fantāzijām. Tas skanot tikpat bezjēdzīgi, kā apgalvojumi, ka Krievijas spēku Donbasā nav, tāpēc šis esot tikai kārtējais iemesls jauniem draudiem pret Ukrainu.
Porošenko arī uzsvēris, ka Ukraina kategoriski nosoda jebkādas terorisma izpausmes un noliedz iespēju šādas metodes izmantot Krimas okupācijas pārtraukšanai.
Nedaudz vēlāk Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Vladimirs Jeļčenko paziņojis, ka tiek izskatīta iespēja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, un tas tikšot darīts, tikko radīsies tāda iespēja. Vēstnieks arī norādījis, ka Krievijas rīcība atgādina Maskavas rīcību 2008. gadā, kad izcēlās karadarbība starp Krieviju un Gruziju. Līdzīgu viedokli paudis arī Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē (EP) Dmitrijs Kuļeba. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai pašlaik atliek tikai stiprināt armiju un savus nervus, jo valsts ir pārāk liberāla un haotiska, lai šajā cīņā izdzīvotu, bet arī pārāk dzīvīga un apmācīta mirt, lai ietu bojā.
Pašreizējo situāciju komentējušas arī Krimas varas iestādes. Krimas valdības vicepremjers Ruslans Baļbeks paziņojis, ka pēdējo dienu notikumu gaismā Ukraina būtu jāizslēdz gan no ANO, gan no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, jo tajās neesot vietas valstīm, kuras sludina terorismu.
Krievijas un Ukrainas līderu izteikumi izpelnījušies dažādu ekspertu un vienkāršo sociālo tīklu lietotāju uzmanību, un tiek norādītas vairākas kopsakarības.
Piemēram, šāds saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu notiek laikā, kad atkal norisinās olimpiskās spēles. Tas pats notika 2008. gada Gruzijas kara laikā, kad norisinājās olimpiskās spēles Pekinā. 2014. gada Soču olimpiskās spēles norisinājās pavisam īsu brīdi pirms Krimas aneksijas.
Otra sakritība – saspīlējums un brīdinājumi par iespējamiem terora aktiem atkal pastiprinās pirms septembrī gaidāmajām Krievijas parlamenta vēlēšanām, kā arī laikā, kad paša Putina popularitātes reitingi ir sākuši kristies.
