Dienas notikumu apskats

Starptautisko ķīmisko ieroču uzraugiem liegta piekļuve Sīrijas Dumas pilsētai

Dienas notikumu apskats

Makrons: Izskatās, ka Eiropā karo demokrātija un autoritārisma tendences

Krievijā neskaidros apstākļos miris pētnieciskais žurnālists Borodins

Krievijā neskaidros apstākļos miris pētnieciskais žurnālists Maksims Borodins

Krievijā nomiris pētnieciskais žurnālists Maksims Borodins, kurš rakstījis par Krievijas "privātās" armijas algotņiem Sīrijā. Viņš pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ nokritis no sava dzīvokļa 5. stāva balkona Jekaterinburgā, pēc kā ticis hospitalizēts. Taču vēlāk no gūtajām traumām Borodins slimnīcā mira. Lai arī izmeklētāji neizslēdz nevienu no versijām par žurnālista nāvi, pagaidām nekas neliecinot par slepkavību, tā pirmdien, 16.aprīlī, paziņoja Krievijas izmeklēšanas komiteja.

Pētnieciskais žurnālists Maksims Borodins strādājis Krievijas medijā "Novij Deņ". Viņš galvenokārt rakstījis par tā dēvētās Krievijas privātās armijas jeb militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kuri bija krituši Sīrijā.

Krievijas mediji vēsta, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ Borodins pagājušajā nedēļā – ceturtdien – izkrita no sava dzīvokļa balkona 5.stāva un pēc notikušā smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā, kur gulējis intensīvās terapijas nodaļā. Taču svētdien, 15.aprīlī, viņa darba vieta – ziņu aģentūra "Novij Deņ" – ziņoja, ka žurnālists no gūtajām traumām tā arī nav spējis atgūties un slimnīcā miris.

Komentējot notikušo, Krievijas izmeklēšanas komiteja neko aizdomīgu viņa nāves apstākļos nesaskata, uzsverot, ka izvērtētas arī citas versijas, to skaitā nelaimes gadījums, taču nekas neliecinot par slepkavības mēģinājumu.

Tādējādi izmeklēšanas komiteja uzskata, ka bez attiecīgajām pazīmēm par noziedzīgām darbībām nav pamata uzsākt lietu.

Arī mirušā žurnālista kolēģiem nav versiju par notikušo. Viņa pārstāvētā medija paziņojumā teikts, ka "tiek darīts viss iespējamais, lai atklātu traģiskā notikuma cēloņus". To Krievijas medijiem apstiprinājusi arī "Novij Deņ" galvenā redaktore Poļina Rumjanceva. Tiesa, viņa norādīja, ka "Borodinam īsti nav bijuši iemesli pastrādāt pašnāvību, tādējādi, ja izrādīsies, ka notikušais nav bijis nelaimes gadījums, bet gan ir pastrādāts krimināls noziegums, tad aģentūra par to visiem paziņos".

Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezirs pirmdien sociālajā tīklā "Twitter" atzina, ka ir daudz neskaidrību saistībā ar notikušo ap Borodina nāves apstākļiem, tādējādi viņš aicina Krievijas varasiestādes veikt ātru un rūpīgu izmeklēšanu.

Vēl pagājušajā gadā pēc intervijas ziņu aģentūrā "Doždj" Borodinam tika uzbrukts – mēģināja sist ar metāla cauruli pa galvu.

Kopš deviņdesmito gadu sākuma nogalināto žurnālistu skaits Krievijā pietuvojies 60 mediju pārstāvjiem, liecina Žurnālistu aizsardzības komitejas aplēses.

Tikmēr pēdējā pusgada laikā vien ir iespējams runāt par divām skaļām žurnālistu slepkavībām Eiropā. Pēdējā no tām notika Slovākijā, kur netālu no galvaspilsētas tika nogalināts pētnieciskais žurnālists Jans Kučaks ar draudzeni. Abi tika atrasti nošauti savā dzīvesvietā netālu no Bratislavas. Savukārt tieši pirms pusgada savā automašīnā tika uzspridzināta Maltas žurnāliste Dafne Karuana-Galicija. Tiesa gan, šo abu žurnālistu nāves nav saistītas, taču abi centās atklāt korupciju, kurā bija iesaistīta valdošā elite.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti