Krievija neprasīs ārvalstīm izdot no mobilizācijas bēgošos

Krievijas iedzīvotāji turpina izbraukt no valsts pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina izziņotās daļējās mobilizācijas. Krievijas Aizsardzības ministrija tikmēr paziņojusi, ka neplāno vērsties Kazahstānas, Gruzijas un citu valstu varasiestādēs, lai pieprasītu izdot tos, kas izvairās no mobilizācijas.

Krievijas medijos izskanējis, ka Putins varētu papildināt pagājušajā nedēļā izdoto daļējas mobilizācijas rīkojumu, izsludinot karastāvokli un slēdzot valsts robežas visiem iesaucamajiem vīriešiem.

Intensīva satiksme novērota vairākos Krievijas robežšķērsošanas punktos. Tiešsaistes serviss "Yandex Maps" uzrādījis vismaz 15 kilometru garu sastrēgumu uz ceļa Ziemeļosetijas reģionā, kas ved līdz robežai ar Gruziju.

Lai apturētu vīriešu bēgšanu, Krievijas amatpersonas paziņojušas par plāniem izveidot militāro vervēšanas biroju tieši uz robežas ar Gruziju, kas ir viens no galvenajiem izceļošanas punktiem.

Gruzijas amatpersonas paziņojušas, ka Gruzijā dienā ierodas aptuveni 10 000 Krievijas pilsoņu, kas bēg no iesaukšanas Krievijas armijā. Garas automašīnu rindas joprojām novērojamas pie Gruzijas robežas ar Krieviju.

Gruzijas statistikas birojs jūnijā paziņoja, ka pirmajos četros Ukrainas kara mēnešos uz Gruziju aizbēguši gandrīz 50 000 Krievijas pilsoņu, kas Gruzijā gadu var uzturēties bez vīzas.

"No Maskavas atbraucām. Stāvam no piektdienas. Sieva palika mašīnā, es un mans bērns, mēs paspējām tikt pāri robežai. Braucam uz Turciju tranzītā. Gribas mierīgu dzīvi, nevis pastāvīgu spriedzi," stāsta viens no vīriešiem, kas ar ģimeni cenšas nokļūt Gruzijā.

Tikmēr Armēnijā pirmajos četros kara mēnešos ieradās 40 000 Krievijas pilsoņu. Arī Armēnija neprasa Krievijas pilsoņiem vīzas. Armēnija joprojām ir viens no galamērķiem no Krievijas bēgošajiem.

Lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā, tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju devušies arī uz Mongoliju. Cilvēkiem pie robežas nākas gaidīt stundām ilgi, bet viņi norāda, ka tiem nav citas izvēles.

Lai gan Mongolijas pilsoņi ir rīkojuši protestus pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, šīs valsts valdība centusies palikt neitrāla.

Mongolija ir pilnībā atkarīga no Krievijas naftas un gāzes un varētu gūt labumu arī no gāzesvada, ko Krievija plāno būvēt caur Mongolijas teritoriju, lai veiktu piegādes Ķīnai.

Kazahstāna, uz kuru arī dodas Krievijas pilsoņi, paziņojusi, ka sniegs drošību Krievijas pilsoņiem, kas bēg no iesaukšanas Krievijas armijā.

Par to otrdien paziņojis Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viņš arī nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un aicināja respektēt tās teritoriālo nedalāmību. Kopš 21. septembra Kazahstānā ieradušies aptuveni 98 000 krievu.

Turpinoties mobilizācijai, cilvēktiesību organizācija "First Department" paziņojusi, ka mobilizētie krievi bez jebkādas sagatavošanās nekavējoties tiek nogādāti frontē. Aktīvisti norāda, ka mobilizētie "nepiedalās mācībās, neiziet medicīnisko komisiju un neiziet nekādas apmācības". Aktīvistu rīcībā nonākušā videoklipā viens no mobilizētajiem stāsta par notiekošo.

"Sveiki, uz sakariem pirmais tanku pulks. Mums oficiāli pateica, ka sagatavošana pirms nosūtīšanas uz kaujas zonu nebūs. Pulka komandieri šo informāciju apstiprināja un mūs sūta uz Hersonu. Tāpēc, domājiet un lemiet paši… ko darīt ar to visu. Ne šaušanas, ne taktiskās, ne teorijas apmācības, nekā."

Internetā tikmēr izplatīti video, kuros redzams, ka daudzviet Krievijas karavīri dzīvo vecās koka barakās, citviet nav gultu un iesauktajiem jāguļ uz soliem, bez matračiem vai segām.

Vēl citā videomateriālā iesauktajiem tiek dotas komandas par to, kāds aprīkojums tiem jāsagādā pašiem, jo atsevišķas ekipējuma daļas neesot vispār, savukārt citas visiem nepietikšot. Viena no prasībām – sagādāt tamponus, lai nepieciešamības gadījumā aizspiestu šautu brūci.

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti