Krievijas vēstnieka tikšanās ar eiroparlamentāriešiem notika dienā, kad 28 Eiropas valstu ārlietu ministri spiež par iespējamām jaunām sankcijām pret Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, lai atbildētu uz sestdien notikušo Mariupoles apšaudi.
Čižovs vairākkārt atkārtoja Krievijas oficiālo pozīciju, ka tā neesot iesaistīta karā Ukrainā, tās zaldāti nekarojot nemiernieku frontē un situācijas saasināšanos veicina Ukrainas valdība un prezidents.
“Ir acīmredzams, ka vienpusējas sankcijas, ko es dēvētu par ceļu uz nekurieni, ir jāpārtrauc, ja pastāv vēlme atjaunot normālas attiecības. Gaviļu pilniem saucieniem no dažādām Eiropas pusēm par to, cik spēcīgi Krieviju ir ietekmējušas sankcijas, nav vietas,” sacīja vēstnieks.
„Vairumam ekspertu ir skaidrs, ka Eiropas Savienības sankcijas ir kaitējušas tieši Eiropas spējai izrauties no apburtā apļa, ko veido ekonomikas stagnācija, inflācija un bezdarbs. Un nevajag lolot ilūzijas, ka Krievija varētu tikt ievilkta sarunās par iespējamām darbībām sankciju atcelšanai. Mēs tās no pašiem pirmsākumiem uzskatām par pretlikumīgām,” atgādināja Čižovs.
Savukārt Eiropas Savienības vēstnieks Krievijā Vīgauds Ušacks sacīja, ka Eiropas un Krievijas attiecības pašreiz atrodas viszemākajā punktā pēdējo gadu laikā. Eiropas Savienības un Krievijas uzskati par situāciju Ukrainā ārkārtīgi atšķiras. Ieviesto sankciju un naftas cenu krituma dēļ Krievijas ekonomiskā situācija turpina pasliktināties, un ir sagaidāms, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts samazināsies par 3%.
Tomēr Eiropas Savienības sankcijas ir veicinājušas Krievijas iedzīvotāju saliedēšanos ap Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atzina Ušacks.
“Uz pašreizējiem izaicinājumiem Krievijas sabiedrība ir reaģējusi, demonstrējot tās vēsturiski slaveno izturību. Atbalsts prezidentam Putinam un viņa politikai ir pieaudzis līdz 85%,” sacīja Ušacks.
„Krievijas propagandas mašīna ir pierādījusi savu efektivitāti. Rietumi tagad tiek uztverti kā nedraudzīgs spēks. Turpmākā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, visticamāk, tikai veicinās rietumvalstu demonizēšanas politiku. Un jau tagad medijos var bieži redzēt, ka Rietumi un Eiropas Savienība tiek pasniegti kā visu problēmu iemesls,” atzina ES vēstnieks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.
Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm.
