Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs paziņojis, ka vēlēšanu rīkošana nav pretrunā ar vienošanos par miera plānu un nav nepieciešamības atrunāt separātistus no to rīkošanas. Tieši otrādi, ir jārada apstākļi, lai tos varētu sarīkot, pavēstījis Lukaševičs.
Iepriekš Ukrainas ārlietu ministrs Pavels Klimkins aicinājis Maskavu atrunāt pašpasludināto republiku līderus no vēlēšanu rīkošanas.
„Klimkina kungam varētu parādīt protokolu, kas parakstīts Minskā 5.septembrī, kuru parakstīja arī Ukraina. Devītais punkts tajā paredz nodrošināt ārkārtas vietējo pārvalžu vēlēšanu rīkošanu - runa ir par Doņeckas un Luhanskas apgabaliem – saskaņā ar Ukrainas likumu par pagaidu pašpārvaldi atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos… Par ko vienojās, tas jāpilda,” sacīja Krievijas ārlietu resora pārstāvis.
Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
