„Es aizstāvu abpusēju dialogu. Gan attiecībā uz lietām, kas mūs vieno, gan tām, kas šķir. Es ceru, ka ar šādu dialogu mēs labāk sapratīsim viens otru,” viņš sacīja vizītes laikā Jekaterinburgā.
Uz mieru mudināja arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Tomēr viņš neatkāpās no apsūdzībām pret Ukrainu par mēģinājumu sarīkot „teroraktus” Krimā, paziņojot, ka Krievijai ir papildus pierādījumi. Kijeva šīs apsūdzības kategoriski noraidījusi.
Šteinmeiers pirmdien mudināja Krieviju un Ukrainu mazināt spriedzi, kas pagājušajā nedēļā uzliesmoja pēc tam, kad Maskava apsūdzēja Kijevu par mēģinājumu Krievijas anektētajā Krimā sarīkot „teroraktus.” Ukrainas valdība apsūdzības kategoriski noraida.
Šteinmeiers norādīja, ka spriedzes saasināšanās ap Krimu Vācijā rada satraukumu. Viņš atzina, ka ar Lavrovu runājis par iespēju turpināt Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas četrpusējās sarunas tā dēvētā „Normandijas četrinieka” formātā. Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka tagad vairs nav jēgas septembrī G20 samita laikā paredzētajām „Normandijas četrinieka” sarunām. Tas radīja spekulācijas, ka Maskava varētu atteikties no Minskas miera procesa.
Kaut Vācijas ārlietu ministrs atzina, ka process vairākos jautājumos ir iestrēdzis, viņš aicināja pieturēties pie Minskas vienošanās. Šteinmeiers norādīja, ka galvenais ir, lai „situācija neiziet ārpus kontroles”.
Lavrovs savukārt uzstāja, ka Maskava pildīs savu vienošanās daļu, vienlaikus paziņojot, ka arī Kijevai ir jāpilda savi pienākumi. Arī viņš mudināja uz mieru pēc spriedzes saasināšanās saistībā ar Krimu, bet brīdināja, ka Krievija vērsīsies pret jebkādiem centieniem destabilizēt situāciju tās anektētajās teritorijās.
Liekot saprast, ka Krievija negatavojas atkāpties no apsūdzībām pret Kijevu par mēģinājumu sarīkot „teroraktus” Krimā, Lavrovs paziņoja, ka Maskava spers „apņēmīgus soļus, lai garantētu, ka jebkādi mēģinājumi iebrukt [Krievijas] teritorijā tiek izskausti saknē”. Lavrovs paziņoja, ka Maskavai ir „papildus” pierādījumi, ka, viņa vārdiem, „Ukrainas izlūkdienesti plānoja sabotāžu, lai destabilizētu Krievijas Krimu.” Lavrovs piebilda, ka Maskava ir gatava iesniegt saviem „rietumvalstu partneriem” šos „papildu faktus”.
Krievijas Federālais drošības dienests pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tas anektētājā Krimā novērsis Ukrainas militārā izlūkdienesta "teroraktus" un atvairījis Kijevas spēku bruņotu uzbrukumu. Krievijas prezidents Putins apsūdzēja Ukrainu, ka tā esot ķērusies pie „terora prakses” un draudēja ar „ļoti nopietnu” atbildi.
Reaģējot uz to, Ukraina armijā izsludināja paaugstinātu trauksmi. Ukrainas prezidents Petro Porošenko apsūdzības kategoriski noraidīja kā „bezjēdzīgas un ciniskas”. Viņš paziņoja, ka tās ir fantāzijas un kārtējais iemesls, lai Ukrainai izteiktu jaunus kara draudus.
Maskavas un Kijevas attiecības saasinājās pagājušajā nedēļā, kad Kremlis apsūdzēja Ukrainas spēkus diversijas mēģinājumā anektētajā Krimas pussalā.
Krievija Ukrainai piederošo Krimu anektēja aizpērn martā. Savukārt aprīlī prokremliski noskaņoti kaujinieki sāka ofensīvu savā kontrolē pārņemot teritorijas Austrumukrainā. Ukrainas armija uz to atbildēja. Kopš 2015.gada februāra pastāv oficiāli noteikts pamiers, tomēr gandrīz ik dienu Ukraina turpina ziņot par kritušajiem pēc kaujinieku un Ukrainas apšaudēm.
