Krievija nav iepriekš brīdinājusi Eiropas Komisiju par gaidāmo gāzes piegādes samazināšanu Eiropas valstīm, taču Brisele patlaban ir ciešā kontaktā ar Krievijas vēstniecību. Eiropas Komisija ir informējusi arī Gāzes koordinācijas grupu, kas sekos līdzi un ziņos par notikumu attīstību arī brīvdienās, tā šodien žurnālistus Briselē informēja enerģētikas komisāra Gintera Otingera pārstāve Marlēne Holznere. Šobrīd "Gazprom" gāzes piegādes samazināšana ir ietekmējusi astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis - Poliju, Slovākiju, Austriju, Ungāriju, Bulgāriju, Rumāniju, Grieķiju un Itāliju. Taču Eiropas Komisija apgalvo, ka pagaidām gāzes rezerves valstīm pietiek un ārkārtas pasākumi nav nepieciešami. Krievija joprojām kā galveno iemeslu min lielo salu, kā dēļ palielinājies pieprasījums pēc gāzes pašā Krievijā un tuvākajās kaimiņvalstīs.
Eiropas enerģētikas komisāra pārstāve Marlēne Holznere: "Krievija ar mums nav runājusi, lai gan mēs esam ciešos kontaktos ar Krievijas vēstniecību. Krīzes mehānisms, par ko Eiropas Savienība un Krievija ir vienojusies, tiek iedarbināts divu iemeslu gadījumā - ja ir būtisks gāzes piegādes kritums un ja vairs nedarbojas tirgus mehānisms, kad kompānijas, kuras gāzi importē, to vairs nevar iegūt no savām komerciālajām krātuvēm vai no citām valstīm. Eiropas Komisija iejaucas gadījumā, ja šādas problēmas ir radušās vairākām valstīm."
Jāatgādina, ka Eiropas Savienība jau iepriekš ir piedzīvojusi gāzes piegādes pārrāvumu no Krievijas. 2009. gada ziemā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis bija spiestas divas nedēļas stiprā salā vadīt bez pietiekamiem gāzes resursiem, ko Krievija ierobežoja strīda dēļ ar Ukrainu, vainojot Kijevu gāzes zagšanā un parādos. Tas būtiski ietekmēja Eiropas Savienību, tā kā Ukraina ir tranzītvalsts Krievijas gāzes ceļā uz Rietumiem.
