"Cipars tika labots vairākas reizes, un beigās viņi apstājās pie miljona," sacīja avots.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz "Novaja Gazeta. Evropa" jautājumu, pavēstīja: "Vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka Sergejs Šoigu teica savā intervijā: "300 tūkstoši cilvēku." Lūk, tur ir runa par skaitu līdz 300 000 cilvēku."

Avots žurnālistiem sacīja, ka sākotnēji Aizsardzības ministrija uzstāja uz visa dekrēta teksta aizslepenošanu, bet beigās nolēma aprobežoties ar septīto punktu, kurā minēts cilvēku skaits, kas var tikt mobilizēti.

Putina izsludināto mobilizāciju oficiāli sauc par "daļēju", taču daudzi atzīmē, ka iesaukšanas kritēriji ir ļoti neskaidri.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata: Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas un Luhanskas “tautas republikās”, kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu “savai teritorijai”. Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.