Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atjauno Andreja Pumpura pieminekli Birzgalē

Krievijā turpinās mobilizācija

Krievijā mobilizācija patlaban lielākoties notiek valsts attālajos reģionos

Krievijā mobilizācija patlaban notiek lielākoties Krievijas attālākajos reģionos. Eksperti secinājuši, ka šādi iesaukti karavīri nebūs motivēti un pilnvērtīgi spējīgi kaujai. Savukārt Ukrainas prezidents, komentējot Vladimira Putina izsludināto Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā, norādīja, ka mobilizācija liecina par Krievijas armijas sabrukumu.

Krievijas Tālajos Austrumos Jakutijas reģiona galvaspilsētā Jakutskā kāda sporta zāle ir pārvērsta iesaukuma centrā. Sanākušos izsauc pēc uzvārda. Šeit mobilizētos vīriešus reģistrē un nosūta tālāk uz Austrumu militārā apgabala vienībām.

Reakcijas par mobilizāciju ir dažādas.

Pavels Sokolovs, kurš iesaukts militārajā dienestā, atzina: "Es to negaidīju, gāju uz bērnudārzu ar savu meitu, un viņi man uz ielas iedeva iesaukuma papīrus. Uzreiz atbraucu šeit. Saglabāju mieru. Cerams, ka tāpat nebūšu ilgi prom. Esmu jūras kājinieks. Pirms desmit gadiem dienēju Petropavlovskā."

Savukārt Krievijas pilsonis Dimitrijs Plašenko, kurš arī iesaukts militārajā dienestā, pauda: "Tuvinieki raud. Visgrūtāk ir atvadīties no bērniem. Bet citādi…"

Un arī citos Krievijas attālajos apgabalos, no kuriem šobrīd ir vairāk informācijas par mobilizāciju, vērojamas rindas pie autobusiem, kas aizvedīs jauniesiesauktos, un atvadas. Vairāki aculiecinieku video sociālās saziņas vietnēs  rāda, ka mobilizācijas centros redzamās vietās novietota padomju simbolika ar sirpi un āmuru, un ne visur valda paklausība un apņēmība. 

Mobilizācija patiesībā liecina par Krievijas armijas sabrukumu. Tādu uzskatu paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas lēmums izsludināt mobilizāciju  ir atklāta atzīšanās, ka viņu armija, kas gadu desmitiem bija gatava ieņemt kādu svešu valsti, nav izturējusi un sabrukusi. Un tagad mobilizācijas dēļ Krievijas karš pret Ukrainu lielākajai daļai Krievijas pilsoņu nav kaut kas televīzijā vai internetā, bet gan tas, kas ir ienācis katrā krievu mājā. Kāpēc, piemēram, dagestānim vai kādam citam būtu jāmirst Harkivas apgabalā vai pie Doneckas? Tikai tāpēc, ka Krievijā viens cilvēks tā izlēma par visiem Krievijas pilsoņiem," norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka iesauc 300 000 karavīru, bet medijos parādījušās ziņas, ka Krievijas patiesais nodoms ir mobilizēt apmēram miljonu cilvēku.

Aizsardzības ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā nosaukusi virkni profesiju pārstāvju, uz kuriem iesaukums vismaz pagaidām neattieksies – to vidū ir informācijas tehnoloģiju darbinieki, baņķieri un žurnālisti. Iestādēm un kompānijām Krievijas Aizsardzības ministrijai tagad ir jāsniedz saraksti ar to cilvēku vārdiem, kas atbilst izņēmumiem. Taču analītiķi norādījuši, ka iesaukuma dekrēts ir izveidots tā, ka to jebkurā brīdi var interpretēt un paplašināt iesaucamo loku.

Tā secinājis ASV bāzētais "Kara studiju Institūts", piebilstot, ka Krievijas varas iestādes šajā ziņā rīkojas rupji un nepārdomāti, kas, protams, ir par labu ukraiņiem, jo armijā iesauc cilvēkus, kas neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem, un arī tos, kas ir pret karu, līdz ar to tādu cilvēku motivācija būs ļoti zema.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata  – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt