Jau vēstīts, ka ikreiz, kad ES jālemj par sankciju pagarināšanu, tām ir opozīcija, kuras galvgalī ir Itālija un Grieķija. Arī Ungārija ietilpst šajā klubā. Valstis, kas atrodas tālāk no Krievijas robežām, uzskata, ka tās radītie draudi esot pārspīlēti.
Par laimi, ikreiz sankcijas tiek pagarināta, dodot laiku Krievijai pārdomāt Krimas aneksiju un agresiju Ukrainas austrumos, saistībā ar ko sankcijas noteiktas. Tomēr Grieķijas vadība kārtējo reizi izteikusi iebildumus pret sankcijām, tās dēvējot par neproduktīvām.
Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs sacīja, ka Eiropā nevar būt drošības bez Krievijas. Tāpat Atēnās vēlas savienojumu ar gāzes vadu "Turkish Stream", kas piegādās Krievija dabasgāzi.
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nekavējās ar atbildi uz Grieķijas komplimentiem, sakot: "Par spīti, teikšu uzmanīgi, sarežģītajai situācijai Eiropā, Krievijas un Grieķijas attiecības turpina attīstīties visdažādākajos virzienos, iekļaujot uz uzticību balstītu dialogu augstākajā līmenī."
Lavrovs ļāva kārtējo reizi noprast, ka Eiropieši faktiski izpildot ASV pavēles un tas esot netaisnīgi un necienīgi.
"Mūsu problēmas sākās, kad ASV pēkšņi atklāja, ka mēs nepildām viņu pavēles diskusijās par starptautisko politiku.
Viņi ieraudzīja, ka prezidents Putins atjauno neatkarīgu ārpolitiku, kurā stingri seko starptautiskajām normām un ievēro partneru intereses,
ko skaidro sarunās, nevis kādas valsts izņēmuma intereses," paziņoja Lavrovs.
Jau vēstīts, ka Krievija pirms vairāk nekā diviem gadiem anektēja Krimas pussalu, pamatojot to ar krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību. Vēlāk Kremļa apbruņoti kaujinieki sagrāba varu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, nodibinot tur separātistu republikas.
Sodot Krieviju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
