Jau nākamajā gadā Krievijā ir paredzētas plašas svinības, lai pieminētu 75. gadadienu kopš uzvaras Otrajā pasaules karā. Taču, tuvojoties šim datumam, ir ievērojami pasliktinājušās Krievijas attiecības ar vienu no PSRS tuvākajām kara laika sabiedrotajām – Poliju.
Mēneša sākumā Krievijas prezidents vainoja rietumvalstis, un īpaši Poliju, par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939. gadā. Krievijas amatpersonu izteikumos arvien biežāk tiek noraidīts Molotova un Ribentropa pakta nozīmīgums kara aizsākšanai.
Tagad Krievijas un Polijas attiecību saasinājums ir sasniedzis nākamo punktu, pēc tam kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paplašinātajā Aizsardzības ministrijas kolēģijā bija nosaucis bijušo Polijas vēstnieku nacistiskajā Vācijā Juzefu Lipski par nelieti un antisemītisku cūku. Putins apgalvoja, ka Polijas vēstnieks pirms Otrā pasaules kara esot solījis uzcelt Hitlera statuju Varšavā par fīrera solījumu nosūtīt ebrejus uz Āfriku. Vēlāk arī Krievijas valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins bija paziņojis, ka Polijai būtu jāatvainojas par šādiem izteikumiem.
Reaģējot uz Krievijas prezidenta paziņojumiem, Polijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca uz pārrunām Krievijas vēstnieku Sergeju Andrejevu. Polija esot izteikusi "stingrus iebildumus pret vēsturiskajām insinuācijām, kuras pēdējo dienu laikā izteikušas Krievijas augstākās varas iestādes". Ārlietu ministrijas paziņojumā arī uzsvērts, ka Krievija "mēģina samazināt Padomju Savienības dalīto atbildību par miera sagraušanu Eiropā, jo tieši Padomju Savienība no 1939. līdz 1941. gadam bija Ādolfa Hitlera Vācijas sabiedrotā. Ministrijas pārstāvis Marčins Pržidačs izteicies, ka Krievijas izteikumi, kas ir balstīti uz totalitāras valsts propagandu ir krasā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, turklāt tie noniecina miljoniem Staļina totalitārā režīma upuru.
Pēc sarunām Polijas Ārlietu ministrijā vēstnieks Andrejevs ir paziņojis, ka sarunas esot bijušas stingras, bet ļoti korektas, un abas puses ir izklāstījušas savu pozīciju.
Vēstnieks gan piebildis, ka Krievija nevienam neļaus tai lasīt morāli, jo Maskavai esot ko teikt, turklāt arī par vēsturiskiem jautājumiem.
Tikmēr šajās dienās pret Krieviju asi vērsies arī Čehijas prezidents Milošs Zemans. Viņš nosaucis par „absolūtu nekaunību” Krievijas Ārlietu ministrijas izteikto kritiku par Čehijā pieņemto likumu, kas atzīst 21. augustu par 1968. gadā notikušā PSRS vadītā Varšavas līguma valstu iebrukuma un vēlākās Čehoslovākijas okupācijas upuru piemiņas dienu. Krievijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā bija norādījusi, ka Čehija nevēlas pāršķirt šo vēstures lappusi, kas aptumšo abu valstu attiecību noskaņojumu. Kā uzsvēris Zemans, kurš neslēpj savas simpātijas pret Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku, viņam tagad varētu nākties pārdomāt, vai nākamajā gadā apmeklēt svinības par godu 75. gadadienai kopš uzvaras Otrajā pasaules karā.
Zemans izteicies, ka varbūt vajadzētu aizbraukt uz Maskavu un pajautāt Krievijai: varbūt arī viņi vēlētos pāršķirt šo vēstures lappusi un pārstāt atzīmēt šos svētkus?
Iepriekš arī Čehijas ārlietu ministrs Tomašs Petržičeks atgādināja, ka Krievija savulaik pati 1968. gada notikumus ir atzinusi par agresiju un okupāciju. Tāpēc Krievijā izskanējušo ierosinājumu kara veterāna statusa piešķirt arī tā laika notikumu dalībniekiem var uzskatīt par mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi.
