Krievija, Ķīna, Brazīlija, Indija un DĀR veido alternatīvu Pasaules bankai

Krievija, Ķīna, Brazīlija, Indija un Dienvidāfrikas Republika (DĀR) gatavojas izveidot pati savu alternatīvu Pasaules Bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā dēvētā BRICS valstu grupa, kas apvieno piecas galvenās attīstības ekonomikas, vienošanos par savas attīstības bankas izveidi parakstīs jau nākamnedēļ. Jaunie veidojumi radīs konkurenci starptautiskajām finanšu institūcijām, kurās šobrīd dominē ASV un Eiropa. Konkrēti Krievijai jauno organizāciju izveide aktuāla būs arī Ukrainas krīzes ieviesto sankciju dēļ.

BRICS valstu grupa jeb Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika jau pērn atklāja savu plānu izveidot banku, kas konkurēs ar rietumvalstu dominētajām institūcijām kā Pasaules Banka. Ietekmīgāko attīstības valstu grupas veidoto alternatīvo institūciju sauks „Jaunā attīstības banka”.

Dokumenti tiks parakstīti nākamnedēļ paredzētajā BRICS samitā Brazīlijā, paziņojis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Saskaņā ar viņa teikto, katra no piecām grupas dalībvalstīm „Jaunās attīstības bankas” pamatkapitālā nākamajos septiņos gados ieguldīs divus miljardus ASV dolāru, bet kā maksimālais institūcijas kapitāls noteikts 100 miljardi dolāru.

Banka specializēsies infrastruktūras darbu finansēšanā, un paredzēts, ka darboties sāks jau 2016.gadā. Tad tai varēs pievienoties arī citas valstis. Siluanovs tomēr norādīja, ka kontrolpakete ar vismaz 55% akciju jebkurā gadījumā piederēs piecām BRICS valstīm.

Krievijas finanšu ministrs uzsvēra, ka vienošanās jau ir panākta par visām detaļām un vienīgais, par ko samitā Brazīlijā vēl būs jāizlemj valstu līderiem, ir par to, kur atradīsies „Jaunās attīstības bankas” galvenā mītne. Uz galda ir divi varianti - Deli Indijā vai Šanhaja Ķīnā.

BRICS grupas veidotajai institūcijai apmēra ziņā būs grūti līdzināties Vašingtonā bāzētajai Pasaules Bankai, kurs kapitāla nodrošinājums ir aptuveni 220 miljardi dolāru. Tomēr šis notikums iezīmē atkāpšanos no ASV un Eiropas dominētās starptautiskās finanšu sistēmas.

Grupa ir paudusi, ka tādas institūcijas kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds nemainās pietiekami ātri, lai atspoguļotu globālās varas sadales izmaiņas.

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pērn norādīja, ka Maskava vēlas, lai valstu apvienība BRICS palielinātu savu ietekmi, tostarp vairāk pievērstos ģeopolitiskiem jautājumiem. Kremlim tas īpaši aktuāli kļuvis Ukrainas krīzes kontekstā, kad rietumvalstis pret Maskavu ieviesušas sankcijas un Krievijas ekonomikai draud nopietnas grūtības.

Turklāt samitā Brazīlijā paredzēts apstiprināt vienošanos arī par alternatīvas izveidi Starptautiskajam Valūtas fondam, kas tiks dēvēts par „mazo Starptautisko valūtas fondu”. Tā līdzekļu apmērs būs 100 miljardi ASV dolāru. Lielākais ieguldījums būs no Ķīnas puses - 41 miljards dolāru, bet Brazīlijas, Indijas un Krievijas devums būs no katras pa 18 miljardiem. Krievijas finanšu ministrs norādīja, ka organizācijas mērķis būs spēja ātri reaģēt uz kapitāla aizplūšanu. Kā ziņots, šāda problēma Ukrainas krīzes dēļ Krieviju jau piemeklējusi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt