"Tieši šodien pusdienlaikā Kaļiņingradā tiek pastāvīgi dislocētas raķetes "Iskander". Tas nozīmē apdraudējumu ne tikai Lietuvai, bet pusei Eiropas valstu," prezidente sacījusi žurnālistiem Jonavas rajona Ruklā, kur pirmdien tiek atzīmēta pirmā gadskārta kopš NATO daudznacionālā bataljona dislocēšanas Lietuvā.
Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet "šai reizē situācija ir citāda - tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru".
Pēc viņa teiktā, bija paredzēts, ka plkst.12 raķešu kompleksi tiks izkrauti Kaļiņingradas ostā.
Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs, ģenerālpulkvedis Vladimirs Šamanovs žurnālistiem apstiprinājis to, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvietojusi raķešu kompleksus "Iskander", vēsta Krievijas Valsts aģentūra "RIA Novosti".
Šamanovs norādījis, ka raķešu kompleksu pārdislokācija veikta, jo Rietumvalstis kaimiņu zemju teritorijās izvietojušas vairākus militāros objektus. Viņš uzsvēra, ka reģionā izveidotā ārvalstu infrastruktūra automātiski kļūst par mērķiem, kas iznīcināmi ar pirmajiem triecieniem.
Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka "Iskander" dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
Kā uzsvēris Karoblis, reaģējot uz pastāvīgu "Iskander" dislocēšanu, aliansei jāgatavojas iespējai neitralizēt Krievijas militāro potenciālu, kas tiek attīstīts Kaļiņingradas apgabalā, lai ierobežotu NATO sabiedroto iespējas konflikta gadījumā ierasties Baltijas valstīs.
Grībauskaite aicinājusi NATO drīzāk atjaunināt Baltijas valstu aizsardzības plānus, atvieglot karaspēka pārvietošanos reģionā un nodrošināt tā pretgaisa aizsardzību.
Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda, ka Krievija "Iskander" raķetes jau iepriekš izmantojusi savā retorikā. Ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins Latvijas Radio atzīmēja, ka šīs raķetes paredzētas uzbrukumam, nevis aizsardzībai, un to izvietošana Kaļiņingradā neveicina drošību un labas kaimiņattiecības. Krievijas soļi apliecina, ka ir jāturpina investēt modernā pretgaisa aizsardzībā, teica Galkins. „Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāturpina attīstīta savas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka Latvijai tas ir jādara gan individuāli, kas ir savu NBS kaujasspēju celšana, gan arī sadarbojoties ar mūsu NATO sabiedrotajiem, investējot modernā pretgaisa aizsardzībā, ko mēs arī darām," norādīja Galkins.
Vienlaikus vizītē Lietuvā esošā NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere norādīja, ka ''Iskander'' raķetes Kaļiņingradā ir „ļoti svarīgs jautājums”, un būtiski pārliecināties, ka tās tur tiešām tiks turētas pastāvīgi. Iepriekš NATO norādījusi, ka šādi Maskavas plāni nepalīdzēs uzlabot attiecības un mazināt spriedzi.
Ballistisko raķešu sistēma "Iskander", kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem - līdz 700 kilometriem.
