Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā iebrucēji cietuši tieši Doneckas virzienā.

Kijiva ir vairākkārt apsūdzējusi Krievijas spēkus uzbrukumu izvēršanā Zaporižjas atomelektrostacijas aizsegā. Tas tādēļ, ka Ukraina nevar atbildēt ar uguni, neriskējot trāpīt vienam no sešiem spēkstacijas reaktoriem. Zaporižjas mērs aicinājis demilitarizēt atomelektrostacijas teritoriju.
"Šobrīd situācija joprojām ir saspringta. Paldies Dievam, viņi neapšaudīja objektus, kas radītu kodoldraudus. Radiācijas fons ir normas robežās. Taču tajā pašā laikā agri vai vēlu tas, ka tur atrodas karaspēks un munīcija, var novest pie nelabojamām sekām," norādīja Zaporižjas mērs Oleksandrs Staruhs.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra: "Katru dienu, kad Krievijas kontingents atrodas Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā un tās tuvumā, radiācijas draudi Eiropai pieaug tik ļoti, kā nebija pat aukstā kara konfrontācijas kulminācijas brīžos."

Ukrainas prezidents apsūdzējis Krieviju kodolšantāžas izmantošanā, norādot, ka iebrucēji ik dienas rada radiācijas draudus visai Eiropai. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija brīdinājusi, ka nepārtraukta karadarbība ap staciju var novest pie postošas kodolkatastrofas.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.